Meitenes, kā Jūs tiekat galā ar saviem vīriešiem, ar kuriem dzīvojiet attiecībā uz sīkajiem mājas darbiem. Zinu, ka ja skata šo problēmu globāli, tad skaidrs, ka tas ir sīkums, ta4u nenormāli kaitinoši.
PIEMĒRAM:
*Man patīk kārtība un tas, ja lietas ir savās vietās, tad nu man arī gribas, lai otrs cilvēks pie tā piedomā. Man gribas, lai vīrietis pats, redzot, ka kkas ir bardakā, nevietā - savestu to kārtībā, bez iniciatīvas no malas. Kaut vai tikai tpc, ka katrai lietai mājās IR sava vieta.
*Ja ir izmazgātas drēbes, tad man ir vēlme, lai katrs novāc savas drēbes tad, kad tās ir sausas, nevis tad, kad ir pagājusi nedēļa un jau mazgājas nākamā tūre...
*Kad atnāku no skolas mājās vēlu vakarā, tad ir vēlēšanās, lai vismaz tēja uz to laiku būtu silta un izvārīta. Es parasti, kad sēdēju mājās, viņu vnm no skolas sagaidīju ar siltām pusdienām... Līdz ar to man tā šķiet norma.
*Tā kā agri ceļos uz darbu, tad pēdējais viņš ceļās un noguļ līdz laikam, kad ir jāskrien uz skolu un gulta netiek saklāta un tā var paiet nedēļa, līdz pienāk brīvdienas un man ir brīvs un vedu māju kārtībā. '
*Ja māja nav kārtota, slaucīta, tad ja ir pilnīgi brīvdienas, tad vēlos, lai to uzkopj un negaida mani, kad es to visu darīšu.
*Paēdot traukus noliek izlietnē un tur tos atstāj.
*Kad eju gulēt, tad skatās pc filmu, bez austiņām, jo tās nevar atrast un es jau tāpat pēc min aizmigšu.
Kad es šo visu aizrādu, man atbilde tiek dota - "Nu tas ta4u sīkums, ko cepies???"
Un visu laiku sanāk vai nu aizrādīt vai staigāt pakaļ un teikt izdari to un šito, ja to visu nevēlos, tad neko nesaku un daru pati.
Lieki piebilst, ka ja tas būtu mans vīrietis, tad domāju, ka nespētu šos sīkumus pieņemt, bte tā kā tasir mans brālis, kas visu laiku ir dzīvojis pie mammas, ir šāda rakstura problēmas.
No vienas puses es domāju - Ok, ar kādām tiesībām es noteikšu kā kuram dzīvot? Bet no otras puses - varētu neteikt un neaizrādīt, ja dzīvotu viņš 1 pats, bet tā ir telpa, kur dzīvojam kopā. 1 istabā. Līdz ar to nesaprotu kā veiksmīgāk ar to tikt galā.?
Jo kad es aizrādu, tad bieži tas tiek uztverts nevis kā veselīga kritika, bet gan kā viņa noniecināšana - viņš saka - nu jā esmu tev slikts, nekam nederīgs, kur vēl tādu atrast, utt.???
Meitenes - jūsu viedokļi, iespējamie- saudzīgākie risinājumi!!!!
Vrb tik tiešām es par velti cepos????
438
