No kā rodas mīlestība?

Rodas tad, kad esi ticis vaļā no lielākās daļas sava egoisma. Mīlestība rodas pašā cilvēkā, nevis tad, kad pret viņu kāds izturas jauki.

Man rodas no patikšanas sākumā.

Manis lutinasana :)

Un vai ir iespējams sākt mīlēt puisi, kurš liekas ļoti, ļoti, ļoti nesimpātisks, bet rūpējas ļoti par meiteni un tiešām gatavs atdot pēdējo viņas dēļ ?

Man liekas, ka mums jau piedzimstot ir iekodēta šī spēja un vajadzība mīlēt katru, kurš ienāk mūsu dzīvē. Iemīlēšanās ir viens no veidiem kā veicināt mīlestības ātrāku parādīšanos, manuprāt.

Dakter, paskaidro sīkāk par to kritisko robežu. Kā es sapratu, tad attīstot sevi kā personību, un esot attiecībās, attīstot šīs attiecības, tiek pārvarēta tā kritiskā robeža, pēc kuras rodas mīlestības dominante? Es pareizi sapratu?

Kad otrs ir tik ļoti TAVS cilvēks, kad kopā jūtieties kā viens vesels, ērti, labi, droši, skaisti. Ir rūpes, cieņa, sapratne.. Perfekta mijiedarbība. Tu papildini viņu, viņš - tevi.

Taa rodaas pamazaam. Vajag laiku, lai saaktu izjust otra cilveeka patieso buutiibu, nevis iemiileeshanaas rozaa brillju radiito teelu. Ja cilveeki ir viens otram piemeeroti, tad iepaziistot otra patieso es, paraadaas pamazaam miilestiiba un piekjershanaas.

Nekad neesmu nevienu mīlējusi...uzskatu, ka mīlestība nāk ar laiku, kā arī ticu, ka katrs to izprot savādāk, vienam cieņa, otram uzticēšanās, vēl kādam tauriņi vēderā.
Domāju, ka neviens nevar atrast īsto skaidrojumu tam, kas ir MĪLESTĪBA.

Cheryl, pareizi saprati. Spēja uz mīlestību ir ielikta katram. Problēma vienīgi ir šīs spējas attīstīšanā. Un smadzenēs viss tas aizsākās ar ''pirmo mīlestību'' .

freijace - been there done that, neizdevās iemīlēt puisi. Bet tas jau laikam ir stipri individuāli

Viss, kas var parādīties pēkšņi ir tikai un vienīgi simpātija! Iemīlēties tēlā? Tā nav mīlestība, tā ir tieksme iegūt šo cilvēku fiziski. Mīlestība ir, kad tu otra cilvēka labā tiecies darīt jebko, kas viņam ir patīkami un rada smaidu sejā, patīkamas emocijas (bez nodomas, ka tas vienkārši ir jādara, jo tā vajag), kad tu ilgu laiku nevari bez tā cilvēka klātbutnes, vienkārši nevari (nevis tāpēc, ka nav, kas pagatavo vakariņas). Cilvēkam ir jāpakomunicē ar otru kādu laiku, tikai tad var rasties kādas jūtas, kuras tālāk jau veido no sevis kautko spēcīgāku!