man šis darbs būtu zem zemākā kritikas līmeņa... Es biju tur uz pārrunām, un ne tāpēc , ka es MEKLĒJU TĀDU DARBU! tas bija zem kkāda cita profesijas lodziņa, neatcerēšos vairāk kāda, bet es gāju vispār neko nezinādama pa kko tādu.
Man bija 100000% parlieciba, ka es nekad to nedarīšu, bet intereses pēc paklausījos, kā tas viss notiek utt. Un es nekad nevarētu rādīt savu ķermeni, tērēt laiku ar kkādiem slimiem pedofiliem, neapmierinātiem pabirām un neveiksminiekiem. Man pat riebjas, ja es jūtu vai redzu, kad kāds vecis blenž uz mani un ja klubos man pieskaras, tādos gadījumos pēc tam tas kroplis staigā ar asiņainu seju, jo es vnk bez žēlastības ļauju sist viņiem.
Un tādas,kas šādās vietās strādās vnm būs, jo ne visām ir tik augsta pašcieņa pret sevi pašu.