Viens gudrais teica...

Es šim piekrītu daļēji. principā tā ir vairāk filozofiska tēma, kas nav viennozīmīga. šeit ir jāanalizē, ko šim gudrajam cilvēkam nozīmē mīlestība un kā viņš to formulē.
principā, cik esmu novērojusi arī no sevis, ja mīlestībā nav apbuspēja, tā kļūst par apsēstību. un tad no mīlestības vairāk nav ne vēsts. padomājam, tā jau arī ir, kad vienpusēji iemīlamies, tad ilgi un dikti cenšamies, lai šis cilvēks iemīl arī mūs. principā, tas ilgst tik ilgi, kamēr mēs atkal iemīlamies. un tad atkal- vai nu mīlestība ir abpusēja vai nav. ja nav- tad iepriekšminētais scenārijs. ja ir - tad mēs paši zinām, kas notiek

Nepiekrītu, jo mīlestība ir enerģija, iekšējs stāvoklis. Man var būt mīlestība pat pret katru svešinieku, bet viņš var nejust neko. Tā mīlestība jau nebūs tāda klasikā izpratnē ar seksuālām ievirzēm. Var mīlēt arī koku, tramvaju, dabu, pasauli, kas būs mīlestība no vienas puses, bet ne slimība.

Bija abiem mīla, vienam izdzisa, otram vēl kvēlo. Vai otrais ir apsēsts? Nē taču.

Tikai tas, kas pats var atsacīties no mīļotā cilvēka, lai tas būtu laimīgs – tikai tas viņu patiesi mīl.
Ērihs Marija Remarks

Ja nekļūst par apsēstu izsekotāju, tad tā nav slimība.