Ļoti interesants temats!
Izsaku savu viedokli arī.
- Ņemot vērā apkārtējo vides ietekmi, ļoti kritiski jāizvērtē eko/bio/dabiskais reālā esamība, arī tajā ir "iekļuvusi" apkārtējā vide (izplūdes gāzes, ķimikālijas, piesārņoti gruntsūdeņi utt.), tā kā reāli 100% tīru produktu nav. Protams, ir mazāk un vairāk tīri, bet ne ideāli.
- Es pati dodu priekšroku organiskajām vielām (nejaukt ar bio/eko) - māli, minerāli, dūņas, sāļi, kas savā konsistencē ir veidojušies jau izsenis. Izvēle šajā sektorā gan nav liela, bet ja pameklē, tad arī ko labu var atrast.
- No dabiskās kosmētikas bieži var būt alerģijas, jo dabiski ekstrakti biežāk izsauc alerģiskas reakcijas kā ķīmiski savienojumi. Un atliek vienam ekstraktam būt tādam, kas izsauc alerģiju, lai visu krēma trauciņu būtu jālidina ārā.
- Lai dabisko kosmētiku (krēmus, maskas utt.) saglabātu (tā nerūgtu, nepelētu, neskābtu), ir vajadzīgas palīgvielas un tās jebkurā gadījumā nebūs tīrs avota ūdens.
- Tāpat ja krēms nav vakumā ar dozatoru, nevajadzētu krēmu ņemt ar rokām (ielaižot klāt dažādas svešas baktērijas), bet ņemt ar speciālu lāpstiņu vai kociņu.
- Sastāvs ir būtisks. Un ir daudzas vielas, kuras lētajā sektorā vienkārši nepiedāvā, jo tās ir pārāk dārgas. Un, manuprāt, ap 95% krēmu patiešām strādā tikai uz ādas virskārtu. Tādēļ, lai panāktu rezultātu, jālieto vitamīni, dažādi mikroelementi, kā arī jāļauj ādai elpot (ja ādas poras ir visu laiku nosprostostas ar pūderiem, pūderkrēmiem, ķepīgiem krēmiem, tām ir ļoti grūti) un saņemt vajadzīgo mitrumu.
P.s. Sanāca gari! :)