šobrīd nevajag nosodījumu, pati apzinos,cik pretīgi izklausīšos un cik vispār tizla esmu.
ar draugu nu jau kādu laiku bija tāda kā rutīna, un visu laiku bija sajūta,ka viņam uz mani vienalga.
Nedzīvojam kopā un sākām retāk kontaktēties, dažreiz tikai nedēļā reizi satikāmies, protams abiem arī daudz citu lietu, tomēr laiks lai satiktos biežāk bija.
tā nu vienā nedēļas nogalē uzzināju,ka mans draugs ir bučojies ar viņa bijušo, un tā nu saspītējos un arī bučojos ar citu, bet tikai bučojos, neko vairāk.
Tā kā vienmēr ir licies,ka attiecībās jāvalda godīgumam, tad arī plānoju to izstāstīt un pie reizes izspēlēt kārti par to,ka pats nav labāks.
Nepaspēju izstāstīt pirmā , jo kāds jau to viņam bija izstāstījis, par to,ko es izdarīju, un pēc tam draugs noliedza to,ka ir kaut ko darījis ar kādu citu meiteni, un principā, taisnība var būt arī viņam, jo to par to,ka viņš ar bijušo kaut ko to arī uzzināju no viena tante teica...
Bet par to,ko es izdarīju, tas gan nebija apstrīdams, un man par brīnumu draugam nebija vienalga, sašutis un bēdīgs bija ļoti, bet tik tālu kā šķiršanās tas neaizgāja, teica,ka tad jau redzēs, vai spēs aizmirst to,ko esmu izdarījusi. Tā nu gāja visa nākamā nedēļa, kontaktējāmies tikai caur sms, bet tomēr kopā vēl skaitījāmies, un nākamajā nedēļas nogalē, vēl joprojām īpaši ar draugu nerunājot, bet saprotot, cik ļoti viņš nozīmē, vienā pasākumā satiku bijušo, kurš par mani nav aizmirsis jau visu laiku kopš izšķīrāmies, bijām draudzīgās attiecībās, bet zināju,ka viņš vēlās būt ar mani atkal.
Un jā, tātad, bučojos ar bijušo.
un tagad es jūtos ļoti slikti, jo skaidri esmu sapratusi,ka nevēlos bijušo vai kādu citu, bet savu draugu.
un pēc tā, satiku savu draugu uz neilgu laiciņu gan, un izskatās,ka viss iet uz labu,ka viņš to 1x piedos un būs viss labi.
un tagad es nezinu,vai teikt par bučošanos ar bijušo vai nē.
jo 1. es nevēlos atkal sāpināt savu draugu
2. man ir bail,ka viņš to nepiedos
iznāca ļoti plaši, bet ceru,ka kāda dos kādu padomu.
cik es esmu stulba jau apzinos pati.