Mīļākais vīrieškārtas rakstnieks

I. Ziedonis-viennozimīgi!

Šobrīd ļoti patīk Kazuo Išiguro - patīk rakstības stils un tematika. No klasikas - Dostojevskis.

Remarks, Ficdžeralds

Oskars Vailds. Kāpēc nevaru pateikt, vienkārši jālasa. :)

Paulu Koelju

Čaks-tieši un konkrēti,izteikta vienkāršība, kas pavelkas.
Ziedonis-patīk viņa filozofija,lasot,aizpeldu tālu prom no ikdienas uztraukumiem.
Blaumanis- daudz piemin vecos laikus, interesanti palasīt kā cilvēki dzīvojuši kādreiz,tradīcijas,aizspriedumi u.c.

Paulu Koelju

:(

Remarks
Teodors Dreizers (Iesaku Amerikāņu traģēdiju. Pirmā daļa perfekta.)

Man pārsvarā patīk no kāda autora tikai kāds konkrēts darbs un reti kad ir tā, ka patīk visi kāda autora darbi. Taču, labi padomājot, viens nāk prātā - Nikolass Evanss. Kāpēc...grūti paskaidrot. Ļoti patikuši visi viņa darbi. Kaut kā...uzrunā...

Hemingvejs. Patīk viņa valoda. Tiesa gan, lasu angliski.

Vonnegūts arī patīk, to gan nedrīkst daudz lasīt, var aiziet sviestā.

šobrīd Sergejs Minajevs, jo viņa grāmatas man tagad pēc satura tuvākas : mūsdienu sabiedrība, 30-gadnieku krīzes, politika, mediji, klubi...

Laikam Remarks. Viņš man tādu mīļu onku atgādina, tādu kā vectēvu. Tāda sajūta rodas lasot viņa darbus

Viktors Igo. kāpēc? jo tā ir bauda,ne grāmata. ik reizi lasot,iegrimstu kā citā pasaulē.

Sievietes ir kā āboli kokos - labākie ir pašā galotnē. Vīrieši nevēlas sniegties pēc šiem labākajiem, jo nevēlas krist un savainoties, bet tā vietā viņi izvēlas salasīt tos, kas nedaudz iepuvuši mētājas pa zemi, jo tas ir tik daudzkārt vieglāk.

Protams, galotnē esošie domā, ka viņiem kas kait, lai gan patiesībā tie ir lieliski. Viņiem tikai jāgaida īstais ābolu lasītājs, kam netrūkst drosmes uzrāpties līdz pat pašai galotnei.

/Nezināms autors/

Man ar patīk Hemingvejs, kāda sakritība :D

Hans Kristians Andersens, manā ģimenē šobrīd ir pasaka periods

manuprāt,grāmatas dara pasauli labāku. lasot Tu iedziļinies citā pasaulē, paplašini redzesloku,analizē savas sajūtas, palielini vārdu krājumu, izvērs iztēli. viens no autoriem,ko apbrīnoju ne gluži daiļliteratūras, bet gan grāmatu viegluma un spējas izraisīt tādas ekstenciālas pārdomas, dēļ, ir P.Koelju.
mūsdienu tērpus nevar salīdzināt ar baroka drānām. un nav jāsalīdzina Dostojevskis ar Koelju. bet tas, ka šis vīrietis ar savām grāmatām ir padarījis gaišāku cilvēku pasauli, ir fakts. un es neesmu gana ciniska, nedz arī grāmatu snobs,lai zākātu šo autoru tikai tāpēc, ka rakstības veids ir tāds, kas uzrunā miljonus pasaulē ar šīm vienkāršajām, bet "tieši sirdī" rindām. nenožēloju ne latu par katru nopirkto grāmatu.

Kaningems, Selindžers un Vonnegūts. No dzejniekiem - Rembo un Elsbergs.

Mans mīļākais ir Oskars Vailds. Galvenokārt viņa sarkasma dēļ... Tāpēc arī uzdevu šo jautājumu, varbūt izdosies uziet ko līdzīgu.
No Remarka arī viss jau ir izlasīts :)

Bet Koelju nekad nekādos apstākļos neliktu kopā ar visiem šeit nosauktajiem rakstniekiem. Lēts pakaļdarinājums+ visi tie "ģeniālie" citāti tiek kā ar karotīti mutē iebaroti tiem, kas nespēj tos paši izlobīt no teksta.