Nu nepiekrītu pilnīgi par to, ka LV netvainojas un nesmaida, JO tas nozīmē tikai to, ka pašas esiet tādas, es vienmēr atvainojos, ja uzkāpju uz kājas kādam sabiedriskajā un saņemu pretī tik pat normālu attieksmi, tāpat veikalos - vajag pašām sākt šadi izturēties un redzēsiet kā mainās arī "nelaipnie" latvieši. Par nabadzību - nu nezinu, neteiktu, ka Indijā cilvēki bija nenormāli pretimnākoši, lai gan nabadzīgi, bet katrā valstī citādi varbūt. Man šķiet par to UK, ka tas ir pirmās nedēļas iespaids, pēc pāris mēnešiem jau ir cits viedoklis. Man jau visp
ar šķiet - savs ir savs un svešs ir svešs, nekad tā draudzība nebūs tāda, nekad attieksme nebūs kā pret 100% savējo, lai kā viņi smaidītu. Varbūt, ka man tikai ir iegājies tas organiskais riebums pret angļiem, nezinu, manās emocijās pret viņiem virsroku ņem viņu cūcīgums, stulbums, nerūpība strādājot - varbūt tas veido man to priekšstatu, bet citiem atkal ir citas emocijas. :)