Manuprāt, cilvēku attieksme ir ļoti atkarīga no ārējiem apstākļiem. Latvijā cilvēki nav laipni, jo ir skaudīgi. Skaudīgi tāpēc, ka visi, visur, nemitīgi(radio, TV, mājās) salīdzina ar citiem. Un citi, shajā gadījumā ir Vecā Eiropa. Tā pati- "bagātā", "nodroshinātā" un "laimīgā". Nu, kur tur vēl priecāties? Protams, vēl var piemetināt arī 60gados iedzīto aizdomīgumu, kas kā ēna velkās līdzi no Padomju laikiem- kad uz cilvēka jautājumu- How do you do? ar platu smaidu komplektā- pirmā loģiskā atbilde sķiet- A ko Tu no manis gribi?
Vecajā Eiropā visi ir apmierināti, jo zina, ka nekur citur pasaulē labāk par viņiem nedzīvo- jo IKP tachu ir vislielākais! Pie tam- naudas pietiek kā reiz tik daudz, lai aizbrauktu uz dažnedažādākajiem pasaules nostūriem un nofotografētu, kā cilvēki strādā, lai Vecā Eiropa uzdzīvotu. Par to vien jāpriecājās.
Ja vēlaties redzēt savādāku "prieku un laipnību", tad iesaku paskatīties D-Amerikas nostūros. Pats gan neesmu bijis, bet tā tomēr ir cita pasaule- ne tik "kapitālistiska" un atkarīga cita no citas. Jebkurā gadījumā- tā ir savādāka. UN arī cilvēku emocijas, prieks, dusmas un laipnība, domāju, izpaužās savādāk.. :)