Jūsu iespaidi (...)

Manuprāt, ļoti izplatīts stereotips.

tas nav stereotips. tas jau ir gēnos. izskaidrojams ar mūsu klimatiskajiem apstākļiem. mums evolūcijas gaitā nav bijusi vajadzība reaģēt uz dažādām dabas kataklizmām. jā, mums, jo mēs neesam ne ātrāki, ne lēnāki par igauņiem. :)

un, nu goda vārds, ir viņi lēni

Vismaz ilgāk noturās gultā !

Latvijā cilvēki un attieksme vienam prat otru ir normāla. Kāpēc vajag uzbāzties citiem ar "kā tev iet" "vai nevajag palīdžet", plika ārišķība vairāk nekas. Cerams ka šīs rietmeiropas "manieres" neieviesīsies pie mums.

Dionysus - es domāju, ka neiet jau īsti runa par uzbāšanos ar palīdzību un jautājumiem, bet gan drīzāk atbildēšanu uz palīdzības lūgumu, jeb vienkārši pieklājību. Pēc gada, ko esmu nodzīvojusi Dānijā (kas nemaz nav viena no mākslīgo smaidu valstīm) nu tiešām ir jūtams, ka šīs attieksmes atšķirās.

Saujā Krītiņš, ok, es ikdienā nesatieku, bet pāris cilvēki ir zināmi, kā arī, būdama Igaunijā, to nenovēroju, Bet nevar būtm ka visi lēnie igauņi slēpjās no manis :D

zili_rudzi, tieši tā, bet tāpēc jau tas IR stereotips, jo pēc idejas, tad arī latviešiem, lietuviešiem utt. jābūt lēniem, begt nē, uzskats ir tikai par igauņiem. Tāpat, ka visi itāļi/spāņi ir mačo.

Manuprāt, ļoti izplatīts stereotips. Tāpat kā par igauņu lēnumu. Atšķirība ar LV tiešām ir, bet ja Latvijā to prasa reti, bet nav garantijam, ka cilvēku tas tiešām interesē (nerunājot par tuviniekiem un labiem draugiem). Standartatbilde tiem cilvēkiem gan LV, gan UK. Tikai UK, manuprāt, to dara nedaudz vairāk no sirds.

Hmm, nu es nezinu, cik ļoti kasierei var interesēt, kā iet svešam cilvēkam. Es nenoliedzu, ka tuvi cilvēki to saka no sirds, bet kaut kādu svešinieku, kolēģu u.tml. jautājumi man liekas uzspēlēti. Mana māsa, kas tur dzīvo, pēc vairākiem mēnešiem teica, ka ir gatava nosist visus savus kolēģus un ka ir ļoti grūti uz darbu nākt, smaidīt un izrādīt interesi pret kolēģiem, kaut reāli šīs intereses nav. Pēc tam, protams, pierada.

Un pie kam tā laipnība jau arī ir dažāda. Nezinu kādēļ, bet tieši Anglijā laipnība man liekas vēsa un neīsta, pienākuma pēc. Atšķirībā no, piemēram, Grieķijas, kur arī viesnīcas personāls, taksisti utt. iesāka sarunas smaidot, taču likās, ka viņiem patiešām interesē un sarunas aizgāja daudz tālāk par "kā tev iet". Bija kaut kāda pieredzes apmaiņa, runājām par to, kā nokļuva Grieķijā, kā ar dzīvi utt. Savukārt par angļiem radās iespaids - uzjautā "kā tev iet", labi, ja sagaida atbildi un nozūd tāles zilajās.

*tālēs

Pievakare, tas ir fakts. Bet es to uztvēru ka saveicināšanos - čau, kā tev iet. Latvijā diemžēl trūkst kultūras arī apkalpošanas sfērā, bet pēdējo gadu laikā pamazām tas tiek mainīts. Jā, dzīvojot UK, katru dienu nācās dzirdēt kā tev iet, bet es nebiju naiva margrietiņa un nedomāju, ka cilvēkam tiešām tas ļoti rūp. Tāpat kā Latvijā.

Bet jautājums jau nav par to

Hmm, tad es laikam neiebraucu par ko ir jautājums. Jo vienīgo atšķirību, ko es redzu starp latviešiem un citām tautām - ka latvieši nav tik sabiedriski. Bet pieklājīgi gan. Man 95% (jo tomēr visādi ir cilvēki, nenoliedzu, ka arī dažādas stulbas situācijas bijušas) gadījumos veikalos pasveicina, gandrīz neviens vienkārši tāpat nav uzgrūdies un nolamājis. Kad prasu palīdzību, tad palīdz. Tāpat daudz esmu iepazinusies arī vienkārši uz ielām. Redzējusi smaidus, jo īpaši vakar 8. martā cilvēki ielās bija starojoši. Protams, es to neieraudzītu, ja man pašai būtu nomākts noskaņojums - tā kā, manuprāt, viss atkarīgs no paša cilvēka attieksmes. Kādu dod, tādu arī saņem jebkurā pilsētā, ar jebkuras tautas pārstāvjiem.

Pievakare dzīve ārpus Rīgas krasi atšķiras,tāpēc daudzām liekas,ka LV ir viens liels rūgumpods :)

Liekas, ka visur citur, kur būts, cilvēki ir laipnāki un ar dzīvi apmierinātāki, tikai LV visi īgni un mūžam nepamierināti ar dzīvi (99% no manis satiktajiem).

Pievakare nez, man tieshi lv pieklaajiibas truukums ljoti aciis duraas! Reti kursh pietur durvis vecaakiem cilveekiem, maaminjaam ar ratiem, uzgaidaamajaas telpaas veciem cilveekiem jaastaav kaajaas, kameer jaunie seezj, valsts iestaadees darbinieki ir biezji vien rupji un netaktiski pret cilveekiem ar zemu ienaakumu liimeni, uz ielaam mashiinas nelaizj garaam kaajaamgaajeejus, zog parkoshanaas vietas otram no degungala un taa vareetu turpinaat.

Iespējams, ka vienkārši domas par to, kas īsti ir laipnība, daudziem atšķiras, tāpēc katram arī ir savi kritēriji un domas.

Nazīc, hmm, tu domā, ka Rīgā ir nelaipnāk vai tieši laipnāk?

Krista,

Reti kursh pietur durvis vecaakiem cilveekiem, maaminjaam ar ratiem, uzgaidaamajaas telpaas veciem cilveekiem jaastaav kaajaas, kameer jaunie seezj, valsts iestaadees darbinieki ir biezji vien rupji un netaktiski pret cilveekiem ar zemu ienaakumu liimeni, uz ielaam mashiinas nelaizj garaam kaajaamgaajeejus, zog parkoshanaas vietas otram no degungala un taa vareetu turpinaat.

Tiesa, es neesmu vecs cilvēks vai māmiņa ar ratiem, bet man diezgan bieži atver durvis vīrieši un pat mazi puisīši (vienreiz viens ~10 gadus vecs ar mammu vai vecmammu gāja un man pieturēja durvis :D). Tāpat es, ja vien pati nejūtos nenormāli slikti, tad palīdzu citiem.

Pievakare nelaipnāk ir Rīgā. Man mūsu pilsētelē(tagad nosaukšu vienu piemēru par sabiedrisko transportu)šoferis ir teicis labprīt,paldies,lūdzu. Pensionāri negrib nogalināt katru pusaudzi un tā varētu turpināt :)

Es katru gadu ciemojos Latgalē. Atpalikušākais reģions Latvijā, lielākais bezdarbs u.c negācijas, bet cilvēki labsirdīgāki un atvērtāki. Pasākumos, sarīkojumos kopības sajūta ir jūtama uzreiz.
Pie tam bez uzbāzības un liekām uzrunām.

manā dzimtajā pilsētā nekas taml., ko krista aprakstīja, nekad nav novērots. par rīgu nebrīnos.

Tur ir taa lieta, ka lv visi ir laipni un jauki pret teviim tad, kad esi turiigs, jauns un izskatiigs cilveeks, it iipashi, ja esi sieviete. Manupraat, laipniibu valstii ir jaaveertee peec taa, kaada attieksme ir pret mazaak veiksmiigajiem un dziives gruutiibaas nonaakushajiem cilveekiem, nevis peec subjektiivaa viedoklja. Pret seviim veerstu nelaipniibu neesmu biezji lv izbaudiijusi, bet neesmu akla un redzu, kaa sabiedriiba attiecaas pret paareejiem.

Un vēl - tā kā bieži pārvietojos ar vilcieniem, tad man iespiedušies atmiņā divi gadījumi ar maziem bērniem, kur man likās, ka cilvēku attieksme ir tik forša. Viens mazais sēdēja ar tēti un bija ļoti sabiedrisks, pat man, kurai bērni neraisa pārāko sajūsmu, patika viņš. Blakussēdošie ar viņu arī parunājās, tētis smaidīgs, tā atmosfēra bija ļoti pozitīva. Otrs gadījums, kur bija māte ar bērniem, kuri uzvedās diezgan skaļi, taču, piebraucot vilcienam galastacijā, viens jauns krievu puisis pateica mammai, ka viņai ir apburoši bērni. Tāpat regulāri redzu, ka cilvēkiem, kuriem ir lielas somas, pietur vagona durvis vai palīdz nonest somu lejā - arī pati esmu palīdzējusi.

Tā kā, manuprāt, labas attieksmes netrūkst. Protams, ir arī daudz negatīvā, arī pati esmu sastapusies, bet parasti (ja nav ļoti slikta noskaņojuma) vienkārši smaidu pretī.

runājot par vilcieniem, vasarā man vienmēr kāds vīriešu pārstāvis palīdz izcelt riteni no vilciena. :)