Atceros ar šausmās, jo man riebjas rakstīt. Atceros, ka kursa darbi man bija traģēdija, nerunājot par bakalauru.
Es nemaz nevarēju sākt nedēļu pirms, jo vajadzēja sākt jau februārī un tad pa daļām noteiktos datumos atrādīt. Rakstīju produktīvi, dienā 3-4 stundas noteikti, kad oraktiskai daļai tiku klāt, tad vēl vairāk, bet tur bija +/- vieglāk, tāda mehāniskā aprakstīšana, bet materiāla daudz.
Motivācija? Vnk esmu tāds cilvēks, kas visu padara līdz galam. Ja nē - tad nevaru mierīgi gulēt, ēst, nodarboties ar ko citu. Turklāt vēl tādā nopietnā procesā. Nemaz arī nepieļāvu tādu iespēju, ka nevarētu neuzrakstīt vai nepabeigt.