es laikam sevi visstraujāk izmanīju, kad studēju Vācijā, kas bija gadus 7-8 atpakaļ. Svēru kādus 70 kg , augums 1,75 cm. Neteikšu, ka biju resna, bet īsti laimīga arī nē. Kopš tā brīža izslēdzu cukura lietošanu, pievērsos profesionālajai riteņbraukšanai. Kad strādāju un studēju atrados Benelux, svēru knapi 52, uz manu augumu tas bija kā te kāda izteicās "kamīnsērkociņš" vai "diega biksis", tieši tā arī mani vīrs sauca, ka ieraudzīja lidostā. Tas bija no pamatīga stresa un baigi, baigi aktīvā dzīvesveida, praktiski vienmēr biju izbraukumos, strādāju nemitīgas stundas, utt. Paralēli , atgriežoties LV, nedaudz "atkopos", turpinu sportot, skriet man ļoti nepatīk, ar velo nobraucu dienā +/- 100km, ir dienas, kad darbs prasa daudz, tad atlieku līdz nedēļas nogsalei, ir dienas, kad nobraucu vien 15-20 km.
Ar ēšanu baigi sevi neierobežoju, jo gatavoju vīram, kas grib tikai gaļu, pārējais viņam nav ēdiens.