Mammas intuīcija. :)

Es parasti pirms iemigšanas bēbim pasaku, ka mēs tagad ejam gulēt un šajā laikā visi guļ. Sāku jau laicīgi miega režīmu mācīt. :D Tā naivi ceru, ka bēbis pēc piedzimšanas arī gulēs tad, kad mēs guļam. :D

Nī-Mo - Cik piemīlīgi :) tā,kā es vispār esmu baigā pļāpa, tad nu es runātos.

Nī_Mo man bebis no 22.00. lidz 8.30. noguļ:D

Biju svēti pārliecināta , ka būs meita līdz USG kur parādija pretējo . Biju sašutusi par savu NEintuīciju :) un tajā pašā laikā pārlaimīga :)

Mi Amor, kā Tu to panāci? Ja nav noslēpums. :)

Man tas šķiet jauki, ka jaunās mammas (grūtnieces) sarunājas ar saviem punčiem. Tādā maigā balsī. Domājams, ka arī tā darīšu, kad pienāks tas brīdis. :)

Nu taisam to vakara ritualu,vanna plus masāža un viena un ta pati dziesmiņa. Pec tam paed un ietinu viņu http://www.babystore.lv/?dir=view&id=7214-lai rocinas pa nakti netirinas. Jo viniem ir refleks,kad tas rokas kratas un vinu uzreiz pamostas un bļauj,a ar šito ne. Guļ ļoti mierīgi.

Man bez ravejsledzeja,bik savadaks. Un galvenai,ka viņš pats iemieg.

čāča

Es laikam esmu nīgrā... ar dzīvneikiem arī īsti nerunājos, kad bijus stāvoklī man bija kaķis, bet nu neko vairāk , par nāc ēst ; negulies man virsū un vecā lose atkal nokakāji garām kastītei es viņai neteicu...

Tagad suns arī dzird no manis tikai, nāc ēst, nāc es tevi pakasīšu, lasies malā lielais zirgs vai muļķi tāds beidz rakāties miskastē izlidosi laukā...

Bet es nesarunājoties tos mīļoju paijāju un esmu jauka:D tāpat pret vēderā esosšu bēbi, glāstīju vēderu domāju jaukas domas, bet nerunājos :)

Roxy, kā Tu tā ar saviem dzīvniekiem runā- brīnums, ka Tev tādi vispār ir. Pēc tava komentāra radās sajūta, ka dzīvnieki Tev ir traucēklis un izjūti pret tiem nepatiku!

Jollya

Netač... kaķis bija mans draugs NR1 gulējām kopā, ēdām kopā, gulēja man azotē un tika paijāts nepārtraukti...

suns arī ir mans draugs... mums no rītiem ir rituāls, kad iznāku no istabas tad šis pagriež vēderu un 5min viņu kasu, un šis kaifo... kad neviens nav mājās ( viņam nevien sneļauj dīvānos kāpt) pasaucu to mega zvēru sev opā , jo tas lielais dumiķis domā, ka ir maza čivava un grib klēpītī un emsu vienīgā kura to ļauj... tie kas ar viņu sarunājas neļauj...

Esmu jauka, bet nerunāju ar zvērim un vēl neredzamiem bebjiem ;) Kā piedzima tad gan runājos daudz, izrunāju visu kas 9 mēnešus bija sakrājies :)

Roxy - es gan savam murmulim prasu,ko viņās pa dienu ir sadarījis un kāpēc ausu tīrāmie kociņi ir izbērti un sakošļāti, kāpēc visas durvis ir vaļā un vai gadienā negrib klēpī. Ejam pie loga un abi skatamies,ko kovārņi tai kokā tur dara :D un ja redzu,ka aciss līpas kaķim jau - saucu,lai nāk blakām gulēt un liek manas čības mierā...viņš man tāds runīgs :) un ja dzird jautājuma izteiksmi, tad atbild - mrrrjau! mur, mur, prrrrrr, mjau...
kad naktī dzirdu blīkšķi istabā un esmu viena mājās, saku - pinkulāci, kur tu esi? un tad dzirdu - mur, no attiecīgās vietas. gultā, otrā istabā vai vannas istabā.
tā mēs runājamies. :D

Man intuīcija nekad nav bijusi īpaši pareiza, vienmēr viss notiek pretēji :D
Bet nu tagad man ir sajūta, ka meita būs.Un citiem arī tā liekas.Sapnī esmu redzējusi, ka man USG parāda meiteni :) Man 5.mēnesis, otrā USG būs marta vidū un tad mēģināsim redzēt :)
Bēbja tētis grib puiku, vārdu jau ir iedomājies.Man arī galvenais, ka vesels!Kaut gan apkārt praktiski visiem meitas, kāds puika arī derētu :D

man draugs visu laiku apgalvoja, ka būs meitenīte. pašai nekādas dižās intuīcijas nebija, vairāk gan cerība par puiku. bet, kad gandrīz pašā sākumā, gāju pa ielu un apstājos pie tantiņas, kura tirgoju smukas vilnas zeķītes, viņa man jautāja- kam meklēju?- un manā galvā liekas milzīgā ātrumā vairākas reizes izskrēja cauri abi varianti, tad izlēmu, ka puikam un nopirku zilas zeķītes. vēlāk izrādījās, ka tiešām būs puika. :)

ehhh.. tomēr vēl mēnesis jāgaida. :p

intuicija pateica prieksaa ka bus meita,un taa arii bija. :) kamer bija punncii tikmeer saucu par ciepinju :)

Bija intuīcija.
Kaut gan sākumā gribēju vīram dāvāt dēlu. Un to arī redzēja Latvijas ginekoloģe ap 3 mēnešiem, kas, protams, bija muļķības, jo tik ātri dzimumu pateikt vēl nevar. Un tad bija kā ar monētas mešanu - sapratīsi atbildi metot, ko vēlies - lai uzkrīt. Tad nu man arī sākās tāds kā satraukums - dēls, ārprāts, kā es mācēšu, audzināt vīrieti, es taču par vīriešiem neko nezinu. :D

Un mums jau bija zināms vārds meitiņai pirms vēl vispār gaidīju, dēlam gan nebija ne jausmas.

Es ar saviem suņiem ar parasti sarunājos, tā kā ar maziem bērniem, pat ejot gulēt apsedzu un novēlu saldus sapnīšus. Vienīgais kurš man atbild ir Moro, viņš šad tad parunājas, bet Nīna reizēm skatās uz mani ar tādām acīm it kā teiktu - tu vēl te ilgi vāvuļosi? Vai, ja viņai labs garīgais, tad parasti baksta ar degunu, lai viņai pakasa purniņu. :D

Es arī runājos ar savu suni :) Ieceļu viņu gulta,apķeru,sasedzu un tā guļam kādu stundu,tad viņš aiziet uz savu gultiņu.