Mammas intuīcija. :)

man vel nevar noteikt dzimumu, bet iekseji liekas, ka bus meitina, viram ari ta skiet un radiem ar:D isteniba es jau vairak puiku gribetu, bet galvenais, ka vesels:)

kas tev bus -puisitis vai meitina?

Es neko nejutu... atcerot tikai to, ka draugs vislaik cerēja, ka ir puika, ( ar domu, ka 1kārt par meitenēm tēviem esot lielāks stress 2 kārt, lai ja otrai bērns būtu meitne, ja nu gadījumā gribēsim otro, tad lai viņai būtu lielais brālis kas aizstāv) vot ku tālu manējais aizdomājās... un domu spēks vinnēja.. mums bija puika :D :D :D

Es jutu,ka esmu stāvoklī. Redzeju sapni,bet neatceros tik kadu un rita pamodos un saku savejam,ka esmu stavokli.Sis tik pasmējās. Atbraucu uz LV,uzreiz pec testa un opaa.
Loti ļoti gribēju puiku. Dzemdibas bja planotas 17.12.,bet es ļoti grieju,lai būtu 01.11. vai 01.12. un ta ari sanāca.

aaa bet pēc tām veco tanšu paražām arī man sakrita... izskatā nemainījos ( meitenes atņemot smukumu) un vēders bija spics uz priekš ne izplūdis uz sāniem ( saka ka, kja puikas tad tā esot)

Es biju uz 99% pārliecināta, ka būs meitiņa - bet līdz pirmajai USG. :D Tad es biju pārsteigta, ka mana nojauta ir mani pievīlusi un ka tomēr būs puika par spīti manai intuīcijai. :D

es te atkal iestarpināšu savu jautājumu - tās,kas jau zināja,kā mazulīti sauks, kamēr tas vēl bijis puncītī - jūs viņu saucāt vārdā,kad runājāties ar punci? :D vaia rī tā ir slikta zīme utt?

Es pat jutu, ka esmu stāvoklī, kaut pazīmju nebija nekādu. Un jutu, ko gaidu, un tā arī bija.

Es biju pilnīgi pārliecināta, ka būs puika. To teica mana iekšējā pārliecība, tādā sajūtu līmenī es biju pilnīgi droša, ka tā arī būs. Es pat jau vārdiņu biju izdomājusi. Nu jā, un galā sanāca meitiņa:)

Es sāku aizdomāties tad, kad visi gribētie puiku vārdi iekrita tieši dzimšanas mēnesī (nevēlamies, lai abi svētki ir tik tuvu) Jutu, ka tā ir zīme no augšas - nu nespīd Jums puika :D

Gaidam Mazu Dāmu, tētis jau no paša sākuma teica, ka jūtot, ka būšot meita. Bet nu vārdu problēma vēl mums tikpat aktuāla :D

čāča kur tu šitos jautajumus rauj?:D
Vārda nesaucu,jo nezinaju kā sauksim.

vienmer esmu gribejusi puiku :)
pirmas ugs riitaa izstastiju savu ieprieksejas nakts sapni savam virietim,sapni redzeju puisiti ar blondiem matiniem,zilaam actinam:)
usg daktere uz musu jautajumu -vai var redzet kas gaidams?, ekranaa paradija divas olinas :D izteikts puika :d
kad vel nezinaju kas bus, ar punci esosho mazo runaju ka ar puiku.
un tagad mans zilacainais blondinits danco pa istabu :)

Vārdā nesaucam, jo vārds vēl nav izdomāts :D

Marta, ceru šovakar uzzināt. :) Kaut kāda balss saka, ka būs meitiņa, bet citi saka, ka puika. Man arī galvenais, lai ar mazo viss kārtībā. :)

čāča
Es 7 mēnešus no grūtniecības savu meitu saukāju par Rihardiņu:D

:D es, piemēram, jau zinu,ka sākšu meitu un dēla vārds arī ir skaidrs. abiem patīk, bērnu plānojam uz nākamgadu :D un jau tagad kad draugs runā, saka..kad mums būs mazais Gustavs, tad viņš mācīšot futbolu utt...un ja jau puncī bēbis būtu, tad jau nevarētu pēkšņi viņu tā vairs nesaukt :D

Uzreiz jutu, ka būs puika. :) Vārdiņu izdomājām pāris nedēļas pirms piedzima, jo pirms tam nekādīgi nesanāca vienoties, pateicu, ka gribu vārdiņu, kādā saukt mazo un viss. Tad nu pāris h laikā atradām un mazajam ļoti piestāv. Ja liktos, ka vārdiņš galīgi nepiestāv, domātu citu. Zinu, ka daudzi sagaida mazo un tad tikai domā vārdiņu.

Arī prasījās vairāk sāļš, skābs, marinēts utt., bet domāju, ka tas no katras pašas atkarīgs. Un pēc vēdera zinātāji, kuri noteica citām, arī kļūdījās, jo teica, ka būs meitenīte. Ja gaida puiku, tad puncis esot tāds spics nedaudz, bet meitenīti gaidot - apaļš. Nu, man bija mazs, apaļš puncis, bet bebis liels un apaļš. :D

čāča

Vārdā nesaucu, jo vēl 2 dienas pēc dzemdībām nevarējām izdomāt kuri īsti, beigās ielikām veselus divus, jo nevarējām izšķirties kuru :D

Kamēr bija vēderā saucu par bēbi laikam... kad zināju dzimumu tad vienkārši teicu, "paskat kā VIŅŠ sper vai ah ku VIŅš smags sāk palikt..." :)

Un neatceros vispār, ka būtu ar bērnu vēderā sarunājusies... hmmm... vispār šizīgi šķiet sēdēt un runāt ar savu vēderu... zinu, ka citas mammas pat pasakas lasījušas saviem vēderā esošajiem bērniem, bet man tas parasti šķiet tāpat kā meksikāņu seriālos tās muļķīgās ainas, kad cilvēks sēž un sarunājas ar sevi skaļi :D

Roxy - es mājās pat sarunājos ar savu kaķi,kad esmu viena.:D tad nu, šķiet, es būtu viena no šīzo mamītēm :D

es ar jutu, ka esmu stavokli uzreiz, otraja reize pat nenojautu! zemapzina gribeju puiku un mans virietis ar, lai gan vnm teica vienalga kas, galvenais ka vesels, bet kad pec sonografijas zvaniju un teicu nu uzmini kas, vins uzreiz- puika ja? :D nu un ta ari bija :)