Esot stāvoklī, secināju, ka patiesībā tas ir kāds sado-mazo pret grūtnieci, ka tik vēlu jāiet dekrētā. Pati nestrādāju, tad man tas viss prieks atkrīt, bet es nespētu iedomāties kā varētu strādāt kādā apkalpojošā sfērā līdz tam dekrētam(piemēram, par skolotāju, rimi kasē, vienalga kur), jo jau pašā sākumā man ir slikti. Nepārtraukti sāp vēdera lejas daļa, dūša arī nav tā feinākā. Ēdu tikai tāpēc, ka zinu, ka ir jāed(agrāk patika ko foršu pagatavot, izbaudīt ēdienu). Ēst vispār neinteresē, nekas negaršo.
Ar šo diskusiju es tikai gribēju pateikt, ka agrāk nemaz nevarēju iedomāties cik tas viss ir nekomfortabli. Zināju, ka ir tādas, tādas pazīmes, bet nu, ka tas viss ir uz savas ādas, tad es uzskatu, ka tas ir grēks grūtnieci nepalaist transprotā apsēsties. Es arī agrāk domāju, ka grūtniecība nav slimība(ok, nav jau ar, bet tomēr...) un nereti tās sievietes te tēlo cietējas, kaprīzes taisa...
Kā ir Jums bijis? Viegli, grūti? Ko domājiet par manis teikto?
p.s bērnu nīdējām, nīgrajām nemaz nelasīt, lai nebojātu man garīgo. Paldies par sapratni!
7781
