Mīlestība!?

Jo ātrāk tas burbulis rodas, jo lielāka iespēja, ka pārplīsīs, Tavs gadījums, manuprāt, jau ir stabils :)

Mīlestība un iemīlēšanās ir 2 dažādas lietas. Šķiet, ka esi tikai iemīlējusies

Man ar liekas, ka tieši šāda palēna jūtu veidošanās ir daudz stabilāka attiecībām, jo tad otru iepazīst no cita skatu punkta, nevis ar rozā brillēm liekas, ka mīļotais superīgākais eņģelītis un beigās izrādās, ka baigais lops, bet rozā brilles neļauj saskatīt.

Tu šo cilvēku palēnām iepazini, līdz ar to viņš tev gan iepatikās, gan iemīlēji, tad dzīvo tik laimīga tālāk, tur nav nekāds burbulis, kam sprāgt. ;)

Man tas īstais klikšķis notika tikai pēc diviem gadiem. Pirms tam bija viļņaini - patīk, nepatīk, patīk, nepatīk... un varu piekrist barnija9:

Jo ātrāk tas burbulis rodas, jo lielāka iespēja, ka pārplīsīs

Es tiešām ceru:)

1) No pirmā skata mīlestība diez vai vispār rodas, bet iemīlēšanās gan.
2) Arī es savu mīlestību vispirms iepazinu un tad palēnām iemīlēju. Protams, patikšana un interese bija uzreiz, bet ne iemīlēšanās. Domāju, ka tas arī ir labākais, jo iemīlēšanās nāk kopā ar rozā brillēm, bet kad brilles krīt, tad beigu beigās nekas labs nesanāk, ja neesi iepriekš redzējusi viņu bez tām rozā brillēm. :)

Mana situācija ir gandrīz identiska tavai :) Un tāpēc arī domāju, ka tāda īsta mīlestība rodas ar laiku. No pirmā skata var iemīlēties, bet, lai šo iemīlēšanos izaudzinātu par īstu mīlestību, tajā ir jāieliek daudz darba un pūles :)

Man arī ir tā, sākumā mans vīrs bija vairāk kā plāksteris, jo bija salauzta sirds, bet tagad savu vīriņu ne pret vienu nemainītu.....Viņš ir labākais un liek man justies kā karalienei!:)

Man arī bija līdzīgi. Vispār, liekas, ka vienas no stabilākajām attiecībām veidojas, ja ilgstoša draudzība pārtop attiecībās.

Piekrītu, ka tās jūtas, kas nāk ar laiku, ir stabilākas un dziļākas. Tūlītēja iemīlēšanās, ka norauj jumtu, bieži ātri vien izgaist

Iemīlēšanās var būt no pirmā skata, īsta mīlestība, kas ir tāda, kā pret jebkuru tuvu cilvēku, nāk ar laiku. Bet tas, ka atnākusi mīlestība, nenozīmē, ka jāaizmirst par iemīlēšanos. Manuprāt, tieši iemīlēšanās ir tas, kas padara attiecības labākas, saglabā kaislību un to pievilkšanās spēku vienam pie otra. Mīlestība ir kā pieradums, it kā svarīgs tev tas cilvēks, it kā nevari iedomāties savu dzīvi bez viņa, bet tomēr tās rozīnītes nav.
Tāds ir mans uzskats. Spried pati. :) Tā var būt gan mīlestība, gan iemīlēšanās.

Man bija tā, ka tad, kad iepazinos ar savu tagadējo puisi, no sākuma bija tikai simpātijas. Ar laiku daudz kas sāka kaitināt, nepatikt, pēc 3 mēnešu kopā būšanas aizgājām katrs savu ceļu. Pagāja 8 mēneši, kuru laikā tikos ar citiem vīriešiem, bet jutu, ka kaut kas nav kā vajag. Tikai tad sapratu, ka par spīti visam es zemapziņā meklēju kādu, kurš būtu kā viņš. Mēs atkal satikāmies kādā naktī, kad es biju uz izmisuma robežas un viņš bija vienīgais cilvēks, kuram piezvanīju, kura balsi gribēju dzirdēt un kuru gribēju satikt. Kopš tā laika esam kopā. Esmu laimīga, ka viņš spēja mani pieņemt par spīti tam, ka reiz viens no otra aizgājām. Esmu laimīga, ka tonakt piezvanīju viņam par spīti bailēm. Tagad viņš ir mans ideāls, cilvēks, kuru dievinu un mīlu no visas sirds.
Ar šo visu gribu teikt to, ka viss nāk ar laiku. Manā gadījumā bija vajadzīgi 8 mēneši, lai saprastu, ka cilvēks, kurš no sākuma likās pilnīgi nepiemērots man, beigu beigās izrādītos tas ar kuru kopā gribu pavadīt visu savu dzīvi.

no pirmā acu skatiena parasti tā ir aizraušanās un kaisle. bet nav jau teikts,ka šī aizraušanās un kaisle tevi nav piemeklējusi vnk vēlāk. pati mīlestība nāk ar laiku jebkurā gadījumā. vnk ļaujies, ja tagad jūties labi, šķiet, ka mīli un ka mīl tevi, esi vnk kopā ar viņu. laiks pats visu saliks pa vietām. nevajg lieki spriedelēt, līdz beigās pati nezini pie kā nonāksi.

Man arī sākotnēji puisis kā vīrietis neinteresēja, jā, viņš bija feins sarunu biedrs, humora pilns cilvēks. Tas arī bija tas, kas piesaistīja manu uzmanību. Patikšana nāca ar laiku. Man pat pašā iepazīšanās sākumā, kad pielaidu viņu tuvāk, nepatika ar viņu skūpstīties, likās pliekani un nemākulīgi :D Un par gultu pat nerunājot :D
Tagad pēc 2,5gadu kopā būšanas, esmu sapratusi, ka viņš ir tas, ko nevēlos pazaudēt. Skūpsti, kā izrādās, ir labākie, ko jebkad esmu izjutusi...gultas dzīve ir pārsteigumiem un saviļņojumiem pilna. Mans secinājums - ir nepieciešams laiks, lai pieslīpētos vienam pie otra un atbrīvotība no saspringuma, stresa, bailēm.

man vismaz ir ta, ka ieraugu cilveku un viss(ne jau uzreiz liela mila, bet loti piesaista) un tad, ka sac komunicet, tad arvien vairak un vairak...

Mīlestība ir, bet ne visi to izjūt pareizi. Un tā nāk tikai ar laiku.

Es neticēju, ka var būt mīlestība no pirmā acu skatiena!!!! Bet pašai tā gadījās, ka viens acu skatiens un bija "klikšķis"!!! Tā kā es ticu, ka var būt no pirmā skatiena!!!! :)

Iemīlēšanās rodās ātri, bet ne vienmēr tai seko mīlestība. Protams, lieliskajā variantā jā :)

:D :D :D man ir lieliskais variants!!! :)

No pirmā skatiena, manuprāt, var būt mīlestība - ja ne ta stabilākā, bet tā mežonīgākā un dabiskākā ;)
Atkal, ja jāpaiet laikam, lai to otru pusi iemīlētu, tad sķiet, ka būs daudz stabilāk, jo pazīsti cilvēku, taču uzskatu, ka ne vienmēr tā mīlestība būs tāda - ar taureņiem un milzīgu savstarpējo pievilkšanos. Gadījumi ir dažādi :)