Mēs pat nezinām, kā ir

ek, ceru, ka kādam liekos lieliska. :D savādāk jau palieku par forever alone :D

un ja nu tomēr iepazīstaties tad pēctam otrs stāsta ko patiesībā ir domājis un tad tu brīnies vai vienkārši smaidi. :)

Haha šjaā diskusijā ir iespēja pajautāt : Kāda es jums liekos? :D

Kautvai ņemot vērā manus izteicienus, domāšanu (atbildes uz diskusijaš uzdotiem jautājumiem u.t.t.)

Profila bildi neskatities, tā neesmu es :D

Bet ja godīgi, dažu cilvēku domas par mani ir mani pārsteiguās, ir teikts, ka izskatos iedomīga, vai lepna, hmm, nu dažreiz neesmu tā pirmā sarunas uzsācēja, bet nu... nezinu :D

Es kaut kā neiespringstu, ko citi par mani padomā. Ja patīku - labi, nepatīku - arī labi. Tas ir viņu subjektīvais viedoklis no mana vizuālā tēla, rīcības un attieksmes konkrētajā situācijā. Iepazīstot cilvēku saprotu, ka mani subjektīvie vērtējumi reti kad atbilst patiesībai. :D

Es visiem liekos burvīga,es zinu. :D man ir jausma.

Ir kam patīku un ir kam nepatīku. Who cares? :P

Man ir tā, ka jauniepazītu cilvēku viedokļi par mani ir kā pretstats senu draugu un paziņu viedokļiem par mani. Protams, tur jau vairāk arī nospēlē tas, ka draugi mani zina un pazīst, arī zina kāda es biju agrāk un bieži vien pēc tā vērtē kāda es esmu (agrākā es un tagadējā es ir kā diena pret nakti, bet daudzi cilvēki joprojām domā, ka es esmu tāda pati) tāpēc man patīk iepazīties ar jauniem cilvēkiem, jo viņi iepazīst mani tādu kāda es esmu tagad, nevis kāda es biju kādreiz. Tāpēc bieži vien ir tā, ka es domāju, ka atstāju sliktu iespaidu, bet patiesībā cilvēkiem es iepatīkos vai arī dažreiz otrādāk. Tā kā es domāju, ka cilvēks par mani domā, tā ir ļoti reti.

Ne jau tas, ka man ir svarīgi, ko citi par mani padomā, bet gan tas, ka nav ne jausmas, KĀDA viņiem liekos! :D

nu akd , ja es iedomājos , kāda es liekos citiem , man šermuļi pār ādu skrien! :D

Gāju uz vienām lekcijām, kur beigās visiem (anonīmi) vajadzēja uzrakstīt, ko domā par katru no pārējiem, un pēc tam tas tika nolasīts skaļi visa kursa priekšā.
Patiesībā es pat uzzināju par sevi ko jaunu. Pati nemaz nebiju pie sevis to īpašību ievērojusi, bet cilvēki no malas pateica.

Ir ļoti, ļoti patīkami dzirdēt, ja kādā atklātākā sarunā (kolēģu, draudzeņu, paziņu) par tevi pasaka kaut ko labu. Pat tādu, ko pats nebiji sevī ievērojis. :) Bet, protams, gan es par cilvēkiem neiepazīstot esmu domājusi ne to labāko, gan par mani viennozīmīgi kād sir padomājis to pašu. Labāk nemaz nezināt... :D

Man nepatik cilveeki kaa tadi, ta ka es nelabprat ar kadu vispar runaaju :D ja nu loti vajag :D ta ka es pirmajaa iespaida vienmer liekos baigaa kuce :D bet ja nu man sagribas runaat, tad es visiem baigi patiiku :D

Vispār pat negribētu zināt kāda šķietu citiem. Man pietiek ar to ka dažiem esmu bumbulīte un čabulīte :D

Es lielākajai daļai liekos iedomīga un dusmīga,bet kad iepazīst tuvāk,saprot,ka es esmu viens no foršākajiem cilvēkiem viņu dzīvē. Esmu vairākas reizes saņēmusi tādu komplimentu. :)

Nu cerēsim, ka tie vīršķi arī ir kautrīgi, bet kādreiz uzdrošināsies, savādāk pipec :D

All I know-neesmu dolārs,lai visiem patiktu :)

Būtu jau interesati "izkāpt no savas ādas" un paskatīties kāda es esmu! Bet man ir nācies dzirdēt tik košus stāstus par sevi! Un iepriecina tas fakts,ka pārsvarā tikai labus. Ir cilvēki no kuriem šo to es gribētu zināt,kāda es viņiem šķietu un ko viņi pa mani domā,bet tie ir tiešām man svarīgi cilvēki. :)

Eh, es ceru, ka kādam šķietu satriecoša.

es zinu, ka mani pārsvarā neviens neievēro, bet gadījumos, ja tomēr sanāk ievērot, tad standartā esmu "kautrīga un draudzīga" :D

Pats mulsinoškais,jaukākais un dīvainākais ko esmu dzirdējusi ir tas,ka man esot īpaša un skaista aura!