Atzīšos - esot Rīgā (t.i., Latvijā, kur ir augsts noziedzības līmenis un kurš tikai paaugstinās, atrodoties starp ļoti daudziem dažādu cilvēkiem), jūtos nedroši. Par centrāltirgiem, tuneļiem, Maskačku un citām apšaubāmas drošības vietām nerunājot, man nesen radušās paniskas bailes no sabiedriskā transporta izmantošanas. Es jau cenšos maksimāli izmantot savas kājiņas, pat līdz stundai mērojot ceļu līdz konkrētai vietai, taču ir gadījumi, kad tomēr vajag. Un tas ir kā likums, ka parasti pienāk puspilns trolejbuss vai autobuss, un cilvēki vēl sakāpj iekšā, bet es ... palieku stāvam pieturā, gaidot nākamo, kurš ir tāds pats. Ko darīt, kā reāli jūs uzmanāties un pasargājat sevi?
Jā, senāk esmu apzagta sab.transportā, bet ne jau materiālais te ir noteicošais, ne jau es arī ko pārmērīgi vērtīgu nēsāju ikdienā, bet tās sajūtas ... ir tik pretīgas, man tās ir mocības izturēt līdz nākamai pieturai ...
2587
