Man ir labas draudzenes, bet man ar viņām tagad ir ļoti dažādas intereses, agrāk gan, kad sākām draudzēties, tā nebija. Vienu pazīstu no 3 gadu vecuma, laba draudzene, varu izrunāties vēl joprojām utt, bet laikam pieaugām un esam pārāk dažādas kļuvušas, tāpēc it kā esam ļoti tuvas, bet par īstu sirdsdraudzeni nosaukt nevar. Vēl ir ļoti labas draudzenes meitenes, kuras iepazinu pēdējo 5 gadu laikā, bet es esmu krasi mainījusies šajā laika posmā un vairāk nekas daudz nevieno, vienīgi atmiņas, jaukas sarunas, dažādu pasākumu kopīga apmeklēšana, bet nejūtu to, ka varu kādai no viņām pilnībā atklāties, izstāstīt visu, kas uz sirds utt.
Tomēr man ir labākais draugs, kuru arī zinu ļoti sen, ar viņu kaut kā ir ļoti daudz kas kopīgs, varam runāt par visu, viņš man vienmēr palīdzēs, mēs viens otru saprotam no skatiena vien, viņš man ir blakus lai arī kādas stulbības es izdarītu, nu ļoti jaukas attiecības mums ir, vienīgais ir tas, ka viņš ir puisis un tas tomēr ir savādāk nekā draudzene-meitene, tāda tomēr nedaudz pietrūkst. Nu tāda tiešām kārtīga draudzene. :)