Draudzene

Japiekrīt Līgai, aizvien vairāk nākas pārliecināties,ka tikai filmas ir radījušas šo pārliecību par draudzību... (viss ir jauki un skaisti..)
Protams,varbūt es maldos, un kādai patiešām ir paveicies ar patiesu draudzību, bet pēc pašas pieredzes - laikam esmu bijusi nepareizā vietā un laikā . Var jau dot,un palīdzēt, bet .. cik ilgi tas var būt tiaki vienpusēji?.

Man ir labas draudzenes, bet man ar viņām tagad ir ļoti dažādas intereses, agrāk gan, kad sākām draudzēties, tā nebija. Vienu pazīstu no 3 gadu vecuma, laba draudzene, varu izrunāties vēl joprojām utt, bet laikam pieaugām un esam pārāk dažādas kļuvušas, tāpēc it kā esam ļoti tuvas, bet par īstu sirdsdraudzeni nosaukt nevar. Vēl ir ļoti labas draudzenes meitenes, kuras iepazinu pēdējo 5 gadu laikā, bet es esmu krasi mainījusies šajā laika posmā un vairāk nekas daudz nevieno, vienīgi atmiņas, jaukas sarunas, dažādu pasākumu kopīga apmeklēšana, bet nejūtu to, ka varu kādai no viņām pilnībā atklāties, izstāstīt visu, kas uz sirds utt.
Tomēr man ir labākais draugs, kuru arī zinu ļoti sen, ar viņu kaut kā ir ļoti daudz kas kopīgs, varam runāt par visu, viņš man vienmēr palīdzēs, mēs viens otru saprotam no skatiena vien, viņš man ir blakus lai arī kādas stulbības es izdarītu, nu ļoti jaukas attiecības mums ir, vienīgais ir tas, ka viņš ir puisis un tas tomēr ir savādāk nekā draudzene-meitene, tāda tomēr nedaudz pietrūkst. Nu tāda tiešām kārtīga draudzene. :)

Man ir pāris draudzenes, kas ir ļoti tuvas. Negribu teikt, ka labākās, jo nu situācija ir diezgan interesanta - ir viena, ar kuru varu brīvi runāt par attiecībām, bet nedrīkstu stāstīt, kā ballējos, jo viņa to ļoti nosoda. Otrai atkal varu stāstīt par ballēšanos un iet kopā izklaidēties, lai gan objektīvus vērtējumus par manu personīgo dzīvi varu nesaņemt. Nu var jau būt, ka es pati bremzēju, un nestāstu visu, bet man bail, ka tas tiks nosodīts vai izkaldzināts tālāk. Tāpēc es gribu sev labāko draugu - vīrieti. man jau bija viens, bet nu sanāca kā sanāca. Tik objektīvus, vienkāršus un patiesus risinājumus, padomus, viedokļus nespēs dot neviens! Un atbalsts no viņu puses ir neizmērojams. Ehh...

+ vēl nav diez ko patīkama sajūta, kad draugu dēļ varu no ļoti daudz kā atteikties, šo-to upurēt un viņu dēļ varu darīt daudz, bet..atpakaļ tā īsti pat nejust neko tādu. Laikam jau tas ir slikti.

Drauga mammai ir super draudzene tiešām tāda sirds draudzene, viņas gan katra dzīvo savā pilsētā, bet šad un tad satiekas. Viņas var stundām runāt pa telefonu viņām ir pat tādi kā sarunu rekordi cik var vienā piegājienā norunāt. Runā par pilnīgi visu, reizēm liekas, ka viņas vieno tiešām kas īpaš. Abas ir diezgan līdzīgas pēc rakstura, bet katra ar savu rozīnīti. Tādu uzticību, kā viņām ir grūti atrast starp divām sievietēm.

Līdz vidusskolas beigām man bija tāda laba draudzene, bet tad sākām atsvešināties, katra arī dzīvojām savā pilsētā. Man jau liekas ka mēs esam ļoti atšķirīgas. Tā komunikācija tā neveidojas. Līdz ar to šobrīd ir vairāk tādas kā labas paziņas bet ne draudzenes dažas meitenes. Jāsaka, ka labākais draugs tomēr ir mans mīļotais, ar viņu varu visu pārrunāt.

Es savas tuvākās draudzenes (man ir paveicies, ka man tādas ir pat 3) uzskatu par tādām tieši tāpēc, ka uzticos viņām neskatoties uz to, ka esam daudzo draudzības gadu laikā kļuvušas ļoti atšķirīgas, katrai ir sava dzīve un darīšanas, kā arī nav iespējams satikties biežāk kā reizi mēnesī vai divos. Sazvanāmies arī ļoti reti, bet kad tiekamies, tās ir vienas no manām laimīgākajām dienām - smejamies līdz asarām, pārrunājam kas kurai jauns dzīvē, izsūdzam bēdas un beigās izklaidejamies līdz rītam. :D
Runājot par Paris minētajiem iemesliem, kādēļ gribētos "īstu draudzeni" gan atskārtu, ka visbiežāk tas viss, vismaz manā gadījumā, tiek darīts ar vienkārši draudzenēm/ kursa biedrenēm/ paziņām.

Uzreiz jādomā, ka cilvēkiem ir dažādi uzskati, kādam jābūt labāko draudzeņu attiecību modelim. Var jau gadīties, ka kāda Tevi uzskata par to īsto draudzeni, bet Tu to vienkārši neesi ievērojusi.