Es tavā vietā tomēr pabeigtu, jo nekas daudz vairs nav palicis, līdz vasarai izvilksi un tad jau būs vieglāk, jo brīvlaiks palīdzēs atbrīvoties no liekiem prātojumiem par skolu un uzkrāt spēkus pēdējam semestrim ar domu, ka nu nieks vien palicis, vēl drusciņ... Domāju, ka labāk tomēr pabeigt un dabūt to diplomu nekā apzināties, ka vesels gads izmests vējā. Protams, mest mieru un visu pasūtīt trīs mājas tālāk varētu sniegt zināmu atvieglojumu, taču kaut kas liek man domāt, ka agrāk vai vēlāk tev, iespējams, nāksiet atgriezties pie šīm nepabeigtām studijām.
Vēl pavisam nesen man pašai bija tāda situācija - uz skolu bija tāds pofigs, motivācija bija zudusi, pat nebija intereses pret to, ko studēju, kas vēl vairāk pasliktināja situāciju, viss bija vienalga, taču tad pamēģināju sākt kaut ko darīt paralēli skolai, uzsākt ko jaunu, kas lieku reizi novērstu manas domas no visa tā negatīvisma, un zini - man izdevās! :) Tagad, protams, mana ikdiena ir saplānota līdz pēdējai stundiņai, toties spars ir atpakaļ. Es sapratu, ka man nebija nodarbes, ko ierindot pirmajā vietā, jo skola tā noteikti nebija. Tagad visam ir sava vieta un viss tika salikts pa plauktiņiem. Vēlu arī tev rast spēku, apņēmību un pacietību!
2329
