Sveikas šajā saulainajā dienā :)
Lieta tāda, ka jau ilgu laiku mokos ar nopietnām veselības problēmām. Nesen uzzināju, ka no stresiem un pārdzīvojumiem esmu kapitāli sabeigusi savu gremošanas sistēmu. Ir tā, ka naktī nenormāli sāk sāpēt vēders, bet pa dienu nedaudz atslābst (esmu jau sākusi ārstēties, bet ārstēšanās process ir ilgs - to apzinos). Tā tas var turpināties vairākas dienas un naktis :(
Bet ne tādēļ rakstu ...
Ar draugu dzīvojam kopā jau vairāk kā pusgadu. Neesmu viņam aizliegusi iet kopā ar draugiem izklaidēties, lai gan bija viena reize, kad lūdzu, lai nebrauc uz vienas paziņas dzimšanas dienu citā pilsētā, jo jutos ļoti slikti un bija bail palikt vienai pa nakti (saistībā ar iepriekš minētajām veselības problēmām).
Vakar viņš aizbrauca uz dzimtajām mājām, bet solīja, ka šovakar būs atpakaļ, ja jutīšos slikti (iepriekšējā naktī atkal bija sākušās šīs sāpes :().
Tā kā šorīt pamostoties nejutos labāk, lūdzu, lai atbrauc, uz ko atbildēja: "Šodien obligāti? Rīt ap 10 ar mikroautobusu izbraukšu! Būšu agrāk!".
Jutos vīlusies. Domāju, ka varu paļauties uz viņu. Ģimenes man nav, kam palūgt, un draudzenēm nevēlos lūgt.
Nezinu. Varbūt pārāk saasināti to uztveru. Vienkārši ir drošības sajūta, kad ir blakus kāds, ja paliek sliktāk.
Kā jūs reaģētu?