Sapņoju tādu sapni, ka esmu kkādā vietā, kur dzīvo nelabvēlīgie jaunieši.. pēkšņi divi izdomā, ka grib aizbēgt no turienes.. pirms tam veic apšaudi apkārt.. šauj uz visiem, kas ceļā gadās.. es to izdzirdēdama, ieskrienu vannasistabā ar vēl vienu meiteni.. aizslēdzam durvis.. šēžam iekšā.. pēc laika viens no šāvējiem rausta rokturi.. grib tikt iekšā.. ārdās.. bet netiek.. es paslēpos tālāk no durvīm.. aiz kkā tur.. bet otra meitene stāvēja tieši pretī durvīm.. viņi sāka šaut.. un lodes gāja cauri no durvīm uz meiteni.. meitenei trāpija ar pāris lodēm.. viņa nomira.. es tur paliku vēl.. viņš tika iekšā.. raudāju, lūdzos, lai nenogalina.. nešāva uz manis, bet kopā ar abiem šāvējiem gājām ārā no telpas.. man arī rokā tika iedots ierocis.. gājām ar ieročiem pa pilsētu.. es aizbēgt nevarēju.. jo tad viņi šautu uz manis.. tad sanāca tā, ka es kkā noklīdu no viņiem.. biju pretējā ielā, labu gabalu no viņiem.. redzēju, ka skatās apkārt, kur es esmu.. es pati atklājos, vicinājos ar rokām, lai redz mani.. ja tā nedarītu, bet bēgtu, arī tad viņi mani pamanot, šautu uz manis.. tad mēs atkal gājām kopā.. pēc tam vienu no viņiem sagrāba man pazīstams cilvēks, ar kuru bija vēl viens, kkāds miesassargs ar pistoli.. kamēr tas sagrāba to ļauno, bija ar muguru pret mani, tikmēr es ar žestiem un sejas mīmiku rādiju tam miesassargam, ka viņš ir sliktais.. viņš saprata un ņēma viņu pie "dziesmas".. bet kkad vēlāk mēs visi atkal bijām autobusā.. tur šoreiz bija arī mamma, bet viņa neko nenojauta.. tad autobuss apstājās, ātri attaisīja durvis un mēs ar mammu izbēgām ārā.. un autobuss aizbrauca un ļaunie palika tajā.. mēs skrējām uz māju pusi, cerībā, ka viņi mūs neredz un neseko, rāpāmies pāri sētai un iegājām mājā.. un tad es pamodos..
Diez ko šis sapnis varētu nozīmēt. Jāmēģina patulkot sapņu tulkā.