Harizmātisks cilvēks ir nemitīgā kustībā. Viņš ir spēcīgs, optimistisks un radošs. Nepagurstošais ideju radītājs un spēlmanis, tas ir - saprātīgais riskētājs, kurš paļaujoties uz savām zināšanām, spēj celt un realizēt kā lielas tā mazas idejas. Cilvēks ar elastīgu domāšanu un savu, neuzspiestu viedokli par pasaulē valdošo kārtību. Reālais optimists, kura statusu sabiedrībā nenosaka mūžīgais smaids, bet Tā saistošā enerģija ar racionālo un drošo domāšanu. Viņi nav veiksminieki, viņi paļaujās uz faktiem.
Ap šādiem cilvēkiem vienmēr pulcēsies citi, jo viņi nav noliedzoši. Viņi ir spējīgi pieņemt un tas cilvēkos rada piederības pārliecību, kuru ilgtermiņā ir grūti graut. Viedokļu dažādība viņam nesagādā problēmas, jo viņiem nav vajadzības oponēt. Harizmātiska cilvēka neatlaidība, neuzbāzīgā rakstura stingrība, vienmēr pamatotais viedoklis, optimistiskā uztvere negatīvās situācijās, spēja nenosodīt atšķirīgo - viņu padara par piederīgo ikviena rakstura cilvēkam, jo vieni jaušot viņa veiksmi, redz potenciālo sadarbību, citi balstu un vēl kāds sapratni un alternatīvas. Ar harizmu piedzimst, radīt to nav iespējams.
Smaidīgie un vienmēr laimīgie ir sabiedrības dvēseles, kas nereti ir harizmātiski. Bet šis jau būs pakaļdarinājums, jo neietver sevī spēju reāli uztvert notiekošo tādā līmenī, lai dzīves sauklis būtu racionāls. Allaž pozitīvie ir vairāk iracionāli sapņotāji un visa negatīvā noliedzēji nevis apzināti labā cīnītāji. Un šādi cilvēki izstaro enerģiju, kura mūsdienās tik daudziem ir ikdienas rutinizētā dzīves veida iztērēta.