Aj, nu neesmu nekāda puišiem pakaļskrējēja un tur nedievinos ne ar vienu, bet nu šito tiešām neizprotu. Nuuum.. Pamatskolā, pirmajā skolas dienā, ienāk klasē puika, ne acis neatrāvu, vēderā taureņi. Nu lūk.. Un sapazināmies, runājāmies, ilgākā laika gaitā šis uzzina ka man viņš patīk. Man tolaik 15 gadi, kā jau bērni.. Tas ir viss.. Nekādu attiecību, nekā, viss vienkārši. Šis pameta skolu. Nu un tagad pēc ilgiem laikiem redzu pēkšņi viņu uz ielas, iekšas otrādies apgriezās. Sanāca stāvēt pieturā ar viņu, nesveicināja nemaz, bet zināja, ka tā es.. a man, rokas svīst, vaigi svilst, pat sirds jutu ka sitas ātrāk. Ir bijušas reizes, kad uzspiežu uz statistikas, a tur viņš skatījies mani, un uzreiz karstums pāriet un pilnīgi tāda dīvaina sajūta.. Kas notiek vispār? Varētu būt kāda enerģētika cilvēkam vai kas?? Čista nesaprotu. Nu ne pret vienu cilvēku tā mūžam nav bijis! Saprastu, ja mees buutu kopaa bijuši, bet nee. Kāda var izgaismot?