21 gadu starpiba

Esmu draudzējusies ar 22 gadus vecāku vīrieti.

Es personīgi nevarētu, bet ir cilvēki, kuriem tas liekas ok.

Nu nezinu...Man šādas attiecības ar tik lielu vecuma starpību vienmēr ir likušas domāt, ka kaut kas nav kārtība ar vienu vai otru pusi.
Pirmais, kas ienāk prātā - sievietei bērnībā nav bijis vai pietrūcis tēva un viņa meklē vīrieti-tēvu arī savās attiecībās. Stabilu, nobriedušu, finansiāli patstāvīgu. (maz ticams, ka 22-gadīga meitene uzsāktu šādas attiecības, ja vīrietim nebūtu labs finansiālais stāvoklis)
Vīrieši, kas iesaistās šādās attiecībās, visdrīzāk vienkārši izvēlas jaunu, tvirtu ķermeni, lai pats justos jaunāks un neliktos, ka visa dzīve jau pagājusi.

Es laikam tīri psiholoģiski, nespētu veidot attiecības ar vīrieti, kurš ir mana tēva vecumā.

nu labi, mums ar draugu nav tik liela gadu starpība, bet es vienmēr ļoti labi esmu sapratusies ar vīriešiem +30. ar saviem vienaudžiem man vnk nav kontakta. tie ir bērni (lielākā daļa), kas tikai izrādās, pie tam vēl nemāk to darīt, lai panāktu labu efektu. vīrieši, kas jau ir vecāki prot novērtēt un cienīt sievietes. prot izrādīt uzmanību. protams, ne visi ir tādi. bet esmu pamanījusi, ka 20gadīgajiem vsp gandrīz nav atbildības, reti kurš sapņo par nopietnām attiecībām, nezin, ko nozīmē uzņemties rūpes par kādu (sievieti, bērnu). un tā varētu bezgalīgi. sarunu temati - ballītes, piedzeršanās, narkotikas. wth? daudzi vsp ir nejēgas, kas nesaprot pat elementāras lietas. uzskata, ka ja prot kko salabot mašīnai, tad gandrīz jau ir dieva vietā. toties, tie kuri ir tie gudrie un tjipa piegushiem viņi savukārt ir par daudz nopietnu un viņiem neinteresēs vnk aiziet ar draugiem iedzert. nē nu vai nu man vienīgajai vai kā bet normālu vienaudžu nav. nu vismaz gandrīz nav. vai arī es esmu pārāk pieaugusi? bet nu katrā ziņā mans vīrietis ir lielisks visādā ziņā. gandrīz nav tādu lietu, par ko mēs nesaprastos. ja nu vienīgi viņš ir nedaudz greizsirdīgāks nekā vajadzētu, bet tas ir saprotams, jo viņš ir vecāks par mani ne jau tikai pāris gadus.

Visbiežāk zem šīm attiecībām slēpjas nauda. Ir izņēmumi,protams ir,bet lielākā daļa tik gaida mantojumu.

Es šeit vairāk par tiem gadījumiem-meitenei ap 20,vīrietim jau pāri 50.

Es šobrīd tiekos (neesam kopā) ar 18 g. vecāku vīrieti. Tik ļoti iemīlējusies neesmu bijusi nevienā. :) Par nākotni kopā ar viņu vēl nedomāju, izbaudu to, kas ir. :) :)

es zinu vairaakas meitenes, kuraam ir taa, bet tas jau deel naudas vairaak, vinas izmanto tos vechus

Nez, man jau liekas, ka tīri intelektuāli tur ir dikti fundamentālas tās atšķirības - sākot jau ar interesēm un beidzot ar pieredzi un dzīves uzskatiem. Jo, ja godīgi, man šķiet, ja 40+ vīrietim ir interesanti, tiešām interesanti ar 22-gadīgu skuķi, tad viņš tomēr ir nedaudz infantils. Neattiecinu to, protams, uz visiem gadījumiem un visiem cilvēkiem, bet pa lielam - nē, 11 gadi tomēr ir pārāk liela starpība, lai attiecības izdotos.

Neticu ilglaicīgām attiecībām ar tik lielu vecuma starpību. Manuprāt, tas var ilgt ne pārāk ilgu laiku - kamēr ir rozā briļļu periods. Labi, tagad meitenei ir 22, bet vīrietim 43, un viņš tai šķiet pieredzējis, šarmants utt. Bet kā būs pēc 10 gadiem, kad meitenei dzīve būs pilnā plaukumā, bet vīrietis jau pamazām tuvosies pensionāra vecumam?

Man šķiet, ka tā ir katra paša izvēle un tas ir pretīgi, ka citi šausminās un rāda ar pirkstu uz šādiem pāriem. Nevienam nav tiesību līst otra dzīvē un norādīt kas ir pareizi un kas nav!
Es pati laikam negribētu tik daudz vecāku vīrieti, lai gan ir bijušas īslaicīgas attiecības ar 20 gadus vecāku. Un ar tēvu man 20 gadus vecāks nekādi nevarētu saistīties, jo man brālis ir tādā vecumā nevis tētis.