Īsi pirms 12.klases eksāmeniem, ar mani notika negadījums, kā rezultātā piedzīvoju savu 4. un smagāko smadzeņu satricinājumu. Ārsti bez liekām runām jau bija gatavi dot man atbrīvojumu no eksāmeniem. Bija plānots kārtot 6 eksāmenus, nācās skaitu samazināt uz obligātajiem 4 eksāmeniem. Dakteris teica, ka tas ir neprāts, bet man bija žēl to 12 gadu, ko mācījos skolā, lai pēcāk nokārtotu tos sasodītos eksāmenus. Gāju un kārtoju- knapi, ko redzēju, jo redze miglojās, galva sāpēja, bet gribasspēks bija pārāks. Tā nu nesasniedzu rezultātu augstumus A līmeņos, bet gan B. Manuprāt, ir diezgan dumji sevi nenovērtēt.
Mans klasesbiedrs īsi pirms eksāmeniem sadragāja savu kāju negadījumā, tā, ka visa kāja bija vienās skrūvēs- eksāmenus kārtoja.
Cits klasesbiedrs degunu salauza+ 2 ribas- eksāmenu kārtoja.
Citam puisim no paralēlās klases mašīna uztriecās, kā rezultātā bija vairāki lūzumi un nevarēju dažus mēnešus nākt uz skolu- ekāsmenus kārtoja.