eksāmenu atbrīvošana

Nevaru iedomāties, kā problēmas ar vairogdziedzeri varētu traucēt likt eksāmenus.

Es dabūju tikai atbrīvojumu sporta ieskaitei artrīta un sirds problēmu dēļ.

Mazasinība ir katram otrajam. Kāds vēl atbrīvojums. Ok, no sporta vēl var izgrozīties, bet no citiem eksāmeniem gan nē. Pie tam - kam tas vajadzīgs?

Pēc tam augstskolā arī ārsta zīmi rādīsi? Negribēju būt asa, bet, ja problēmas nav dikti lielas, esi apņēmīgāka un tiec galā ar to, kam cauri reiz gājuši visi vidusskolnieki. Dzīvē noderēs. :)

var dabūt arī ar veģetatīvo distoniju :)

( es par sportu, par citiem nezinu :D)

galvas traumas.
psihiskas saslimšanas.

es dabuju atbrivojumu no eksameniem del ta, ka pus gadu nebiju skola, del lauztas rokas :D tas gan bija pirms 6 gadiem :D

Mūsu skolā bija puika ar bērnu cerebriālo trieku, kurš nokārtoja visus eksāmenus A līmeņos un beidza skolu ar zelta žetonu un vidējo atzīmi virs 9. Tas man vienmēr liek pasmaidīt par tiem, kuri "nevar" likt eksāmenus "veselības problēmu dēļ".

Un, jā - viņš kārtoja arī sporta ieskaiti, cik varēja.

Ooho, pirmo reizi dzirdu tādu gadījumu, ko Ance uzrakstīja! Izskatās jau, ka cilvēks bija tiešām ar lieliem mērķiem un ļoti centīgs..

katram jau tas izturības slieksnis ir savs. nekad nevar ielīst otra galvā. varbūt patiešām ir grūti, un milzīgu piepūli prasa no rīta piecelties un apmeklēt stundas, nerunājot par eksāmenu kārtošanu... un, ja citi to nenovērtē, tikai vēl pārmet par kavētām stundām, nenodotiem mājasdarbiem, tad var salūzt pavisam. ne vienmēr jābūt īpaši smagai diagnozei.

Dīva, jā, viņš uz mūsu skolu atnāca 6. vai 7. klasē un sākumā, protams, visi uz viņu skatījās nedaudz šķībi, bet jau pēc mēneša viņš bija pilnībā iejuties, viņam bija daudz draugu un viņš vienmēr izpalīdzēja, ja kādam vajadzēja. Fantastisks cilvēks, droši vien otru tādu dzīvē nesastapt. Un, jā - es mācījos parastā vidusskolā.

pirmais, kas nāk prātā- smadzeņu satricinājums, tad smadzeni kustināt nedrīkst

varbūt patiešām ir grūti, un milzīgu piepūli prasa no rīta piecelties un apmeklēt stundas, nerunājot par eksāmenu kārtošanu... un, ja citi to nenovērtē, tikai vēl pārmet par kavētām stundām, nenodotiem mājasdarbiem, tad var salūzt pavisam. ne vienmēr jābūt īpaši smagai diagnozei.

Piedod, bet to sauc par slinkumu. Es pati ar to "slimoju", tāpēc zinu šitās atrunas - man ir slikti, man sāp galva utt. Tas nozīmē, ka nav mērķtiecības. Ja cilvēks ar vairogdziedzera problēmām grib tikt vaļā no eksāmena, tas jau ir smieklīgi. Tikpat labi, es arī varēju dabūt atbrīvojumu, jo man ir paaugstināts asinsspiediens galvā un nenormālas galvassāpes.
Bet es te nerunāju par psihiskām diagnozēm vai galvas traumām. Vai cilvēkiem, kuri, piemēram, ir nervozi un slimo ar sirdskaitēm, arī nav ieteicams tas stress. Bet, c'moon - ne jau mazasinības vai vairogdziedzera dēļ. :D

Cilvēki ir tādas dīvainas būtnes... Vairāk laika un enerģijas veltīs visģeniālakajai atrunai, lai kaut ko nedarītu, nevis ies un darīs :)

Piekrītu zili_rudzi. Man ir pazīstams viens cilvēks, kurš nelika eksāmenu, jo stresa situācijās vienkārši nespēj koncentrēties.
Man ar savu astmu nekad pat prātā nav ienākusi doma nelikt eksāmenus, bet ticu, ka citiem, kuriem astma ir smagākā formā, tas pat varētu apdraudēt veselību.

Ak jeel, vai tā ārstu apmeklēšana, visādu kaišu izdomāšana un noskaidrošana, kā arī zīmju dabūšana, lai neliktu eksāmenus, nav čakarīgāks process par pašiem eksāmeniem?

Protams, ja visus 12 gadus nav smadzenes kustinātas, tad gribas tās atpūtināt arī eksāmenu laikā.

Smadzeņu satricinājums

Nu, ja visa maacishanas beigsies ar skolas gadiem, var meginat. Tikai ko talak? Darba deveji noteikti bus loti saprotosi pret tadam "kaitem".