Tizlie mīļvārdiņi

Ir, bet es neteikšu, pēc tam atkodu, ka vienai citai arī tas mīļvārdiņš nepatīk, arī kaitināju :D

Mani bieži sauc par minci/ minčukiņu, vai rakstot ieliek simboliņu kaķīša! (

Bet, kad gribu savu vīrieti mīļi uzrunāt lietoju - mīļum!

vienīgais, kas mani sauca mīļvārdiņā, bija bijušais (par zaķi). esmu tāda bargā kundze, kurai nepiestāv mīļvārdiņi.

bet draudzenes pusis viņu sauc par PECIŅU, viņa to čali par EŽULI. viņi nolēma, ka bērni viņiem būtu PEŽUĻI :D

Vienīgais mīļvārdiņš, kurš tiek lietots attiecībā pret mani, ir tāds kā mans vārds šeit. Pret vīrieti ir līdzīgs no manis. Kur tādi radušies un ko nozīmē nav ne jausmas :D

Neesmu sajūsmā par minčiem un runčiem :D
Vispār ne īpaši patīk, ka sauc viens otru visādos mīļvārdiņos citu klātbūtnē. Reti kad saucam viens otru vārdā, tāpēc kādreiz man bija ļoti dīvaini - apkārt citi cilvēki un nejutos īsti komfortabli saucot viņu mīļvārdiņā, saucu vārdā un arī tā kā dīvaini :D Viņš vēl pēc tam prasīja, kāpēc saucu viņu vārdā :D Tagad jau nedaudz komfortablāk jūtos gan saucot mīļvārdiņā, gan vārdā.

Pareizi manam vārdam ir tikai viena pamazināmā forma, beidzas ar (izskaņu?) -iņa. Ļoti nepatīk, ja mani sauc pamazināmajā formā, kas beidzas ar -īte (vispār jau tas ir cits vārds). Tikai dažiem manu vecāku un vecvecāku paaudzes cilvēkiem atļauju sevi tā saukt.

Tā ka esmu tas tievais variants, tad mani šad tad sauc par ribstarpiņu!!!!!!! Tā kaitina :D

Mans ex mani sauca par burbulīti. Tā besīja arā. Savējo saucu visādi, arī par zaķīti. :D

man nepatīk saulīte un mīļums, fuuuj.

āā viens no maniem ex mani sauca par brūnacīti, tas bija tik stulbi, man tas saistījās ar kkādu govi brūnaļu, bet tā arī nesaņēmos viņam pateikt, ka man tas besī :D

riebās visi tie zaķīši,kaķīši,mincīši. u.t.t :D

es vienu savu ex nosaucu par kazas pieniņu :D hihihih
bet man tiešām labāk patīk orģināli nevis visi saulītes un zaķīši :) man katram puisim vienmēr tiek izdomāts kāds orģināls mīļvārdiņš,ko esmu lietojusi tikai viņam.

Tādā ziņā labi, ka man tagad izpaliek visi tie -ķīši un -ucīši, ir angliskās versijas.
Bet vispār man kaut kā netīk, ja stāstot par vīriešiem tiek lietots 'mans mīļums to un šito', vispār visi tie mīļvārdiņi labāk divatā viens otram, manuprāt.

man patīk vārds zaķītis, ceru, ka būs kāds, kurš būs tā cienīgs, lai man viņš būtu zaķītis...:)

Man patīk, kad mani sauc par mīļo, bet neciestu ja sauktu- mīļum.weeeee :D

mani agrāk sauca par cūciņu,un diezgan ilgi,iesauka radās vienkārši no zila gaisa :D bet nu tagad vairs tā nesauc.tfuuu

man ar kaitina vards -miilums...liekas tik nodrazts..
un ja sauc varda, tad tapat ka te vienai,liekas ka nu buus :D tas man no teta,kad sauca mani varda,tad zinaju ka dusmigs:D
bey nu jaa,ar virieti mums ir zaki,susurs.

Mani sauc par runci :D

Visbriesmīgākais vārds, ko vīrieši lieto (par laimi-ne visi) ir- saulīte. Sajūta tāda, ka tā sauc visas sievietes, lai netīšām kādu nenosauktu citas vārdā. Ja visas ir saulītes, tad pārpratumi negadās. :)
Sevi esmu aizliegusi saukt par sieviņu citu klātbūtnē un vispār. Man šķiet briesmīgi, ja pieaudzis vīrietis citiem stāsta-"mana sieviņa to un šito". Brr, tik jēli un uzspēlēti šķiet. :)

Mani laikam vīrietis saukā visādi, atskaitot manu īsto vārdu (ja nosauc vārdā, tad es zinu,ka ir pi*ģets) un saulīti.
Mēs parasti šādi ākstamies."Ak, tu manu, kartupeļu miziņ, manu makarončik" utt :D ta paši smejam. :D