Apalīte

Kampanella - nu nezinu, es ar savu 170cm un 42. izmēru varu gan stundām ilgi papeldēt, gan ar riteni pabraukt, pastaigāt un noskriet normāli kādus piecus stadiona apļus! Pēc izskata, gan neizskatos slaida, taču es esmu spējīga gan kāju aiz galvas pacelt, gan kādas 40,50 presītes pusotras minūtes laikā uztaisīt! Tā kā.. protams, ir cilvēki, kuri arī ar 34. izmēru to nevar izdarīt, bet nu jā.. vienīgais, skriet, krūtis traucē, haha :D

man jau skiet, ka mans 38. izm ir galejais, jo es te riga lielaka izmera bikses reti kad redzu.kaut vai to pas 40... pietam janem vera sieviskigas aprises, ka ir sievietes ar gurniem...nu tad jau vinus neapzages.

man krūtis 40, dibens un gurni 42, viduklis vairāk uz to 38 pusi iet. ko man darīt, ja pupi man lieli, tvirti un skaisti, dibens - apaļš, tvirts, smukiņš. vīrieši mani dievina un es dievinu viņus. :D

tas ir tik dīvaini, ka Tev, Marta, 38. ir galējais! :D Tas,manuprāt, vienkārši ir standarta izmērs.. Manas draudzenes kuras ir tieviņas velk 38.! Tāpēc, tavs apgalvojums ir aplams, pēc manām domām..

36.izmērs un neuzskatu sevi par pietiekami tievu. visu mūžu vai nu esmu "uz diētas" vai arī taisos sākt diētu, vai arī tikko bija diēta un es riju visu pēc kārtas. Zinu, ka tas ir slimi, pašai tas kaitina.
no 1.marta uz sporta zāli:D

Piedod, Jackie, par atklātību, bet tā tiešām jau ir slimība..

Jackie, tad kāds ir mērķis, ja 36.izmērs nav pietiekoši labs? 34.izmērs, 32.izmērs vai vēl kāds zemāks(ja tādi vispār eksistē pieaugušiem cilvēkiem)?Uz kādu izmēru tu tiecies?

Nu, man tā +/- apmierinātība drošvien nākusi, kad kāds mani mīl tādu, kāda esmu. Protams, ka tādi nav bijuši daudzi un ir bijušas attiecības, kurās man licies, ka ir jācīnās ar sevi, lai es būtu labāka (jā, tas nozīmē- arī slaidāka).
Un nē, ar savu pašiedvesmu pretī spoguļattēlā nepietiek. Esmu bijusi arī slaida, bet ne laimīga. Laikam taču tomēr atslēga nav tajā.

Es daudzus gadus esmu bijusi 32. -34. izmeera neesaataaja. Dzinsus pirku veikalos beernu nodaljaa. Prieciiga nebiju. Nesaprotu, kaa var briivpraatiigi tiekties uz kaut ko taadu. Man pashai visskaistaakais liekaas 40. izmeers uz apm. 170cm, ja sievietei ir uztrenneets augums.

Es arī gribu no 42 uz 40 tikt un tad jutīšos lieliski,jo prieks mana garuma 38 būšu kā stīga, kura šūposies vējā. Ar 40. izmeru es jutos lieliski :)

Atliek palasīt cosmo diskusijas un visas tievās sajutīsies resnas :D
Es jau sen esmu samierinājusies ar to, ka man ir apaļais apakšgals un izspiedušās ribas :) Atliek ievērot tikai vienu noteikumu-nevilkt skiny džinsus. Vakar vienos tādos iekāpu un sapratu, ka neko briesmīgāku dzīvē neesmu redzējusi-ātri novilku. Tāpēc katram augumam ir galvenais zināt, ko uzvilkt, lai tas izskatītos skaists. Turklāt visbiežāk vīrieši vispirms pamana smuku ģīmīti un tad tiešām nav nozīmes tai smukajai sejai ir piekabināts 36.izmēra ķermenis vai 40. :)

Es varu teikt tā - kādreiz biju tieši tāda - mūžīgi svārstījos starp esmu vai neesmu resna? Mīlu sevi vai nē? Sapratu, ka līdz galam tomēr nē. Man nepatika, ka jāpērk 14izm bikses, man ir vienalga vai kādam tāds izmērs šķiet normāls, vai pārāk liels, mazs vai kādam citam tā piestāv, man nepatika. Un viss, kopš tās dienas es sāku strādāt un caur es nevaru, sasniegt arī kādus rezultātus. Tagad man nav jākoķetē un kādam jāprasa - esmu vai neesmu skaista, neresna un vēl kāda, jo tagad es pati zinu kā izskatos, tā ir lieliska sajūta. Novēlu arī pārējām, ja ne sevi iemīlēt, tad darīt ko lietas labā, lai ir pārliec;iba sirdī - es izskatos lieliski un nevienam nav jāvaicā, jo zināsies pašas, iekšēji. :)

Es laimam neteiktu,ka esmu resna. Jā, man diebsn ir resns,pareizāk sakot pat dibens nav. gurni ir, bet tāda man tā kaulu uzbūve ir. Vienīgais,ko sevī varu darīt - ir mēģināt nomest tauku mētelīti,kas ir sakrājies ap manām ciskām un man tas sāk izdoties. Pa lēnam .:)
Vakar pet draugs saka - pagriezies uz sāniem. es pagriežos un viņš saka,ka esmu krietni tievāka palikusi. ;) uzreiz sapriecājos, kaut gan reāli man ir mīnusā tikai 1kg un viduklis man vienmēr ir tievs bijis :D

Kas šodien visām uznācis, vienas vienīgas diskusijas par vasaru, sporta klubiem un tievēšanām... :D :D :D

Nezinu un negribu runāt par kilgoramiem, cita izskatās seksīgi 38 izmēra, cita 40, vēl kāda 34, viss atkarīgs no miesasbūves un kā vēlas sevi transformēt! Es šobrīd jūtos neapmierināta ar sevi un savu augumu. Uz svariem nekāpju, jo galvenais ir tas, kā es izskatos spogulī un jūtos un tagad man ir laiks līdz 1. jūnijam lai kaut ko sevī mainītu :)
Negribu sadzīvot un iemīlēt savus trūkumus, es gribu drīzāk iegūt vairāk priekšrocību, apnicis doties uz pludmali, neizģērbties un lūkoties uz citām meitenēm un sapņot par viņu augumiem :D Nevaru pieprasīt no citiem lielu mīlestību, ja pati sevi nemīlu un tagad ir jūtu, ka beidzot ir laiks sevi iemīlēt :))

Man ideāls liekas 36 izmērs, uz mana auguma, jo esmu maziņa, un maziņam tas izskatās nesimpātiski, augumā garām sievietēm tos dažus kg nevar pamanīt, izskatās kā veltos pa ceļu bumbiņa, cik garš tik plats :D

Te gan viss ātri mainās. Sākumā daudzas skandināja apmēram tā: "fuj, 38./40 izmērs - ārprāts! Valis!" Pati Monro vēl sevi un pārējās, kam 12+ izmērs, sauca par apalēm un viebās, bet nu jau redz tomēr esot OK. Un vēl MIA esot vainīga, ka saucot viņu par resnu. :D Protams, viņas vēstule bija bērnišķīga (lai neteiktu vairāk) un neizsakāmi stulba, bet tas jau ir cits stāsts, jo galvenā doma tomēr ir tā, ka Tu pati, Monro, sākumā centies iegavot pārējām to pašu, ko Tev pateica MIA. Tad būtu laiks tikt ar sevi un savu viedokli skaidrībā.

Man šķiet, ka te var runāt katrs tikai savā vārdā, jo ārēji jau tās citas apalītes var šķist sevi vismīlošākie cilvēki, bet kas līdz galam notiek viņu galvās, to zina tikai viņas pašas.
Par sevi varu pateikt, ka, kad sasniedzu savu maksimumu, es NEJUTOS labi. Ārēji noteikti to neizrādīju un neesmu arī bijusi no tām, kas visu laiku prasa citiem un grib kādus mierinājumus, ka nav taču tik traki. Pati apzinājos un lēnā garā esmu nonākusi līdz sevij tādai, kas man tiešām ļoti patīk. Un atpakaļ negribu :D

Es sevi uzskatu par apaļīgu meiteni, bet nespēju sevi iemīlēt tādu

Es uzskatu, ka tā ir atbilde uz visu. Ir jābeidz sev melot, jābeidz, cerēt uz to, ka kaut kas notiks pats no sevis(sevis pieņemšana.) Nu nevajag arī paļauties uz to, ka kāds tev pasaka - viss ok, tu man patīc vai otrādi, jo tikai TU esi mēraukla, un ja nav kaut kas, ja kaut kas tomēr neapmierina, tad vajag rīkoties, nevis to domu tikai nogrūst citā plauktiņā. Tev izdosies, ja gribēsi.

Es atceros,ka tad,kad man bija 18.gadi ,es ljoti nokritos svaraa- darbs,skola,autoskola,2 brutgani vienlaicigi,trenazhieru zaale.... Es sveeru 49 kg un valkaaju bik bok XS izmera bikses, un es sev nepatiku.es biju tik tieva,manas rokas likaas,ka paarluuziis. Un vienudien es dushaa saljimu.es seedeju uz griidas un nevareeju vnk tikt augshaa...tad es sapratu,ka tas ne pie kaa laba nenovediis... Aizgaaju no darba,sakaartoju savu dziivi,un atkal sveeru savus 53 kg. tas ir mans ideaalaa svars, kuraa pashlaik neesmu,bet man pietruukst nedaudz,un pamazaam,tajaa buushu,bet tas nav mans pashmeerkjis,man jaanomet ir tikai kaadi 3-4 kg, bet es tam esmu atveeleejusi 6 meeneshus, jo es sev patiiku arii shaada,tachu shobriid es neesmu veseliiga- veseliigi needu,nesportoju,un ,luuk,rezultaats.