Jusu attiecības ar saldumiem :D ?

Oij! Arī esmu saldumu atkarībniece! :(
Kad esmu skumja/bēdīga, tad uzlabot omu spēj saldumi- jestra mūzika un saulains laiks!

Neitrālas. Labāk izvēlos sāļos našķus. Ikdienā saldumus neprasās vispār, citreiz veikalā paķeru šerberta vai zefīru paciņu. Svētkos apēdu kūkas gabaliņu, bet drīzāk aiz ieraduma, ne vēlmes.
Man uznāk periodi, kad man kaut ko ļoti sakārojas, piemēram, nesen es katru vakaru ēdu saldējumu ar upeņu ievārījumu, un tā nedēļu no vietas. Viss, vairs negribas.

Visādus sintētiksos gumijas lāčus, snikerus utt. vispār neēdu, slikti paliek.

Jo vairāk es domāju, ka nevajadzētu ēst saldumus, jo vairāk Snikeru es nopērku. Kaut kā tā!

Man tas pats. Kad es nedomāju par saldumiem, varu neēst viņus ilgi. Bet nedomāt sanāk reti, jo te, redz, atkal ir cita problēma - kā kaut kur ieraugu vai izdzirdu (televīzijā vai vienalga kur), vai vienkārši kaut kā mistiski iedomājos par kādu sev mīļu našķi, tā man uzreiz viņu vajag. Pats sliktākais, ka nemāku šo vēlmi pārvarēt, kamēr neesmu to našķi dabūjusi. Reizēm ir tā, ka pat nedēļu visu laiku domāju ''Ai, kā man gribētos to kēksiņu/šokolādīti/burgeri ...'' un tad nevaru noturēties. :(
Tad vēl man ir tāds slikts ieradums pēc garas un nogurdinošas dienas, ejot mājās, ieiet veikalā un palutināt sevi ar kādu našķi.

Kā jau choco lady, esmu traka uz šokolādi, it īpaši ziemā.

Es varu mēnesi neēst saldumus vispār un tad vienā dienā apēst lielo fazer šokolādi. Reizēm panašķējos, bet nav tā, ka man ir lomkas ieraugot saldumus.

Šausmas, šausmas, šausmas! Šī ir man visaktuālākā aktuālā aktualitāte.
Saldumi! :D

Šodien visu dienu bija draņķīgs noskaņojums, neizdošanās un sliktas omas pārņemta, pēkšņi sapratu, kas par lietu. Šovakar paliek divas diennaktis, kopš neesmu pieskārusies nekam saldam. Neesmu dabūjusi savu dienišķo maizīti/devu (sauciet, kā vēlaties) jau tik ilgu laiku!

Esmu diezgan atkarīga no saldumiem, precīzāk - šokolādes. Svaru tas neietekmē, mani vairāk satrauc tas, kā tiek ietekmēta veselība un mans ārējais izskats līdz ar to, jo, piemēram, nesen pamanīju, ka sākušas mesties pumpas un ādas kopējais stāvoklis pasliktinājies (tāda šķietami nelīdzena āda uz pieres, nepatīkami), tādēļ uztveru to kā signālu - jāievieš beidzot kaut kāda kontrole pār šo visu!

Ceru, ka manas divas diennaktis nepaliks tikai un vienīgi divas diennaktis kā labākais līdzšinējais sasniegums, bet arī turpmāk izdosies izskaust nelāgo ieradumu - pakļaušanos saldumu gribai. Āmen!

Saldumi- mana atkarība :( Esmu centusies atturēties, bet pāris dienas un vairāk nevaru noturēties. Organisms uzskata, ka šokolāde viņam nepieciešama katru dienu :D Nezinu, kā lai motivē sevi neskatīties uz saldumu plaukta pusi.

Esmu ievērojusi, ka man tā pa periodiem, ir periodi, kad izteikti gribas sāļos našķus (čipsi, riekstiņi, semičkas) un ir saldie periodi ar konfektēm, zefīriem u.t.t
Pašlaik ir saldais periods, katru dienu gribas kādu gardumu apēst. Bet cenšos ar mēru, dažas konfektes, nevis visu kg, mazu šokolādīti,nevis visu lielo Fazeru. Dažreiz sanāk, dažreiz nē. :D

esmu shoko maniaks. pagaajushonedeelj apeedu kaarbinju mon cherie, 6 lindt apaljaas tumshaas shoko konfektes, un kaadus 200 gramus pralinee. veel man ljoti garsho kellogg's shoko riisu paarslas, un shodien atkal apeedu shokolaades kuuku ar mezha ogaam... pirms eksaameniem varu apeest lielo fazer shokolaadi... es vareetu stundaam runaat par shokolaadi...

Šokolāde nav mani saldumi, it kā garšo, bet man nemaz neprasās. Man lielā fazer šokolāde uz galda var stāvēt mēnesi un nebūšu pat atvērusi :D Bet nu ir atsevišķi šokolādes paveidi, kas man dikti garšo, kaut vai tās pašas m&m končas, nu tur gan man jāpiespiežas paiet garām. Man vairāk garšo tie sāļie, man ļoti prasās čipši, picas, burgeri.. nu vārdu sakot junk food, kas man liekas ir daudz briesmīgāk par šokolādēm.

Cenšos apmeklēt veikalu ne biežāk kā 2 reizes nedēļā, līdz ar to man ir divas dienas nedēļā, kad varu norauties un sapirkties saldumus, par cik līdzekļi daudz maz ļauj, tad varētu izpirkt tukšus plauktus, un galvenais, ka es patiešām to gribētu un pēc tam to visu norīt bet nu parasti gan apdomājos un aprobežojos ar cepumiem, kādu šokolādi, končiņām, bet nu ar domu, ka tas viss ir draugam ne jau man:D tātad draugs pie visa vainīgs, jo vienmēr ejam kopā veikalā un viņš var stundām stāvēt pie saldumu plaukta un mest grozā to visu!

vakar es biju ļoti ļoti ļoti ļooooooti laimīga, jo aizgāju uz veici viena - un nenogāju pat gar saldumu plauktu, lai gan gribējās apskatīties, varbūt kaut kam ir laba akcijas cena!
Ak dievs cik es patiešām biju laimīga, ka izgāju no veikala nenopirkusi neko saldu, cik maz vajag laimei:D

Uz doto brīdi attiecības man ar saldumiem - ļoti labas, saderam!Bet es cenšos attālināties, no to rīšanas katru dienu, it sevišķi vakaros!

Man ir atkarība no šokolādes. Es varu 10minūšu laikā mierīgi notiesāt 100gr piena šokolādes ar lielajiem riekstiem.
Citus saldumus es tā neēdu, citreiz vēl kādus cepumus.
Agrāk LV dzīvojot bieži pirku bulciņas, jo tas bija ātrākais, ko kaut kur nopirkt un apēst (it seviški tad, kad braukāju ar vilcienu). Tagad par laimi bulciņas neēdu, jo Vācija tās ir ļoti dārgas un ne tik garšīgas. Labāk nopērku siera kruasānu :)

Man ir tā periodiski..ir brīdis, kad negribās saldumus, un ir brīdis, kad esmu kā apmāta ar viņiem. Bez vismaz 3 šokolādītēm un kūkas gabala nevaru aiziet čučēt. :D

Nevaru iztikt ne dienas, labumā īpaši neiet, taču ietekmē veselību, tāpēc gribētu tos ēst retāk :D

Viena no manām vājībām.

Visu laiku varētu ēst un ēst saldumus.

noteikti katru otro dienu apēdu kādu šokolādi.

Nevaru nenašķēties. :D

nevaru atteikties no saldumies, ļoti garšo

Ir dienas, kad neēdu nekādus saldumus. Ir dienas, kad noēdu divas šokolādes tāfelītes. Tagad vecāki bija atsūtījuši 5cas šokolādes tāfelītes - 3 dienās noēdu trīs. Pārējās labāk atdevu dzīvokļa biedriem. :D Reāli, ja neēdat saldumus vakarā un vispār pēc kādiem 7ņiem neēdat, tad taču nav tik traki.

Nevaru ne dienu iztikt bez kaut kā salda :D Nez, man prasās un es sev to neliedzu, jo manu svaru tas neietekmē.

Velns, Krītiņ, kā es nepamanīju,ka tu visu laiku šeit dzīvojies, domāju,ka esi kaut kur nozudusi.Katrā gadījumā-prieks tevi redzēt (l)

ērzeli - es, man šķiet, kaut kur jau minēju, ka vienkārši ar nikiem spēlējos, bet nu tas tā. Paldies, paldies :D