Būt vai nebūt?

 
Reitings 176
Reģ: 04.11.2010
Labs vakars!
Ir pienākusi tā reize, kad vēlētos arī te kaut ko uzrakstīt un cerēt uz neitrālākiem viedokļiem, kas skatīs lietu no malas, jo, kā zināms, ģimene un draugi ne vienmēr visu vērtē objektīvi..
Situācija sekojoša - esmu kopā ar vīrieti jau vairākus gadus. Iepazināmies vidusskolas laikos, gan es viņam, gan viņš man bija pirmais - visādā ziņā. Gāja laiks, viss lieliski, tiešām..Līdz nesen sākās problēma, kas saucās - neizpratne par tālāko. Acīmredzot, ilgie gadi pašlaik ir nomācoši, jo ilgāk vilkt nevar - vai nu ir turpinājums un kāzas, vai nekas...no manas puses - pirms kāda gada arī šaubījos, nevarēju izlemt kas un kā (jo tomēr pirmais, nebiju izballējusies), bet vienu mirkli nedaudz paskatījos uz vīriešiem apkārt un sapratu, ka tie ir pilnīgi neinteresanti man. Nemāku izskaidrot, bet tik tiešām NEKO ar citu kā tikai manu draugu iedomāties nevaru un negribu. BET šī pārliecība laikam bija tikai man. Kā nesen sapratu, draugs pašlaik nezina, ko vēlas nākotnē un ir apjucis. Jūt nelielu spiedienu (laikam no draugiem, ģimenes) par mūsu attiecībā,, kad taisamies precēties utt. Un man rodas sajūta, ka viņš nezina, vai tiešām vēlas ar mani pavadīt visu savu dzīvi. Es to jūtu viņa rīcībās, kaut gan viņš apgalvo (un es pat to zinu), ka viņš mani mīl vairāk par sevi, negrib mani sāpināt un vaina neesot manī, bet gan situācijā, ka pārāk agri uzsākām attiecības. Varbūt tas ir kāds mednieka - vīrieša instinkts, kas liek vēl paklejot apkārt..Nezinu, kaut gan izrunājāmies atklāti ar puņķiem un asarām - es esot laba un viņu apmierinot, bet šī ziņkāre neliekot mieru...Situācija kopumā absurda, JO mēs esam kopā laimīgi un kā cimds ar roku, bet kāpēc viņš tik ļoti vēlas šo pārliecību??? Es saprotu, ka nav cita varianta, kā palaist viņu, jo ar vīrieti, kas vēl šaubās, es negribu turpināt..tajā pašā laikā esmu kā apsēsta..viņš man ir viss, un esmu nedaudz pazaudējusi sevi. Esam vienojušies, ka VIŅŠ tuvākajā laikā dos atbildi, ko vēlas, lai izlemtu par tālāko (jo es jau devu savu ziņu - man vajag tikai viņu un viss, man nevajag pārdomas). Tagad vakari liekas gari, katru minūti skatos SMS. Zinu, ka sekos saruna, bet tā ir kā dilemma. Mēs esam kā viens vesels, un tagad viss ir..nu tāds. Pat ja viņš pārdomā, ka nevēlas nekādu pauzi...vai es to gribu? Protams, ar sirdi gribu, jo mīlu!!!! Bet prāts saka, ka šī doma viņa galvā atkal pēc laika var uzpeldēt.. Kā lai dara?
Pateikt striktu "NĒ", ja viņš izlemj visu turpināt bail, jo negribu pazaudēt...bet pauzes ir pauzes..kas var mainīt visu..
Kāda ir jūsu pieredze šajos lēmumos, "pauzēs" un sekās pēc tam?
24.02.2013 20:57 |
 
Reitings 649
Reģ: 06.11.2012
es kā džeks varu izteikt savu viedokli.

Man pēc pāris gadiem būs 30mit un, jāsaka, ka līdz šim dzīve nav notikusi tā kā es to iedomājos 16mit, 20mit, 24tros un 27njos gados. Pēc maniem aprēķiniem man jau vajadzēja vest vecāko dēlu uz pirmajiem hokeja treniņiem, tomēr fakts ir tāds, ka es esmu viens un nelaimīgs. Kāpēc? Jo šaubījos.
Šaubas piemīt visiem. Un vienmēr. Nemitīgi ir jāizvēlās un reizēm šī izvēle nomāc. Nomāc tā, ka cieš citi cilvēki. Un, ja cieš citi cilvēki, tad, agri vai vēlu tas atgriezīsies pie Tevis. Līdzīgi ir arī Jūsu attiecībās.



Ir tāda filma- nesen skatījos- a week off marriage, vai kaut kā tamlīdzīgi! Ideja sekojoša- sievas palaiž savus virus "atvaļinājumā" no laulības. Sākumā visi džeki, protams, ir sajūsmā, tomēr beigās viņi atklāj, ka ballītēs viņiem nemaz neviena tā nekarās kaklā(kā viņiem likās, vajadzētu būt) un labākais vakars ir pirmais- kad satiekās visi džeki ar alu pie TV pafantazēt- kā būtu, ja būtu. Un beigās viņi atklāj, ka tieši sievas ir tās, ko viņi vēlas visvairāk.

Ko es iesaku? Dot pauzi. Norunāt KONKRĒTU termiņu, kad nesatikties. Piemēram- ierosini šo "brīvlaiku" vienam no otra- kad abi var un drīkst darīt, ko vēlas. Bez sazvanīšanās, atskaitīšanās, izsekošanas, utt.. Un TAD- aiziet uz randiņu- teiksim, 22. martā..

Un, TICI man- 22. martā Jūs abi zināsiet, vai esat viens otram īstie. :)
25.02.2013 16:11 |
 
Reitings 1069
Reģ: 13.11.2012
Man ir otradāk..
Jau gads ir pagājis no brīža, kad viņš teica, ka grib šķirties (kopā bijām gandrīz 5 gadus). Pēc tam divas reizes viņš atgriezās (abas reizes biju pieņēmusi viņu atpakaļ), trešajā reizē gan bija savādāk - nebijām noskaidrojuši "statusu", t.i., bijām vienkārši "draugi, kuriem ir seks". Kopā pavadījām daudz laika, gājām kopā ar draugiem uz kino, skatījāmies filmas, daudz ko. Viņš man palīdzēja, vāca no darba un t.t. Tad es nolēmu, ka jānoskaidro situācija, jo viss notiek tā, it kā mēs būtu kopā, vienkārši tas nebija noteikts, kā arī neskūpstījāmies tāpat, ja nebija domu mīlēties un tā.. Viņš teica, ka viņš nevēlas tagad nekādas attiecības ne ar vienu, bet negrib arī gulēt ar citām, ka viņam patiku es un ar citām viņš pat nevēlas mēģināt. Teica, ka būtu priecīgs, ja mums būtu attiecības, bet redz, "tu taču redzi, ka mums nesanāk". Tad nolēmu vairs ar viņu nekontaktēties, bet ir tik grūti. Es tik ļoti viņu mīlu, bet es esmu tik ļoti nogurusi... Vienīgais, ko varu pateikt, neskatoties uz to, ka sāku sportot, eju kursos, pilnveidoju sevi, mana dzīve ir tik pelēkā bez viņa. Pat neredzu jēgu tam visam. Un jau ir pagājis gads kopš pirmās šķiršanās...
25.02.2013 16:24 |
 
Reitings 176
Reģ: 04.11.2010
Sofija,vai tagd nozelo,ka nepiekapies un neesat kopa?Vai veletos attiecibas atsakt?
25.02.2013 18:40 |
 
Reitings 7781
Reģ: 12.11.2010
sofija tev puisis nu gan saprauda batonus uz ausim. kaut kada nelogika tev vina tekstos neskiet...fui. izmantoja to,ka meitenei vins patik un tik draza, kamer citas nav(jo redz nav tik viegli dabut!)
25.02.2013 18:51 |
 
Reitings 176
Reģ: 04.11.2010
Ir vel viedokli?:)
25.02.2013 22:50 |
 
Reitings 7781
Reģ: 12.11.2010
nav vairs viedoklu.tas ir 1., kas nak prata(vismaz man).
pietam tada puisa gaidisana man skiet pazemojosa, domat, dot laiku puisim utt. es esmu ta, kuru ir jamedi, nevis otradi!
25.02.2013 22:56 |
 
Reitings 176
Reģ: 04.11.2010
Pec ilga laika ir tik gruti palaist..gribas turet,bet zinu,ka nav pareizi..
25.02.2013 22:59 |
 
Reitings 44
Reģ: 25.02.2013
Marta
sofija tev puisis nu gan saprauda batonus uz ausim. kaut kada nelogika tev vina tekstos neskiet...fui. izmantoja to,ka meitenei vins patik un tik draza, kamer citas nav(jo redz nav tik viegli dabut!)


PIlnīgi piekrītu Martai!!!
25.02.2013 23:03 |
 
Reitings 865
Reģ: 13.08.2012
Es nesaprotu. Vispirms ir jāizguļās ar simtiem citu, jāiztrakojas tādā veidā, lai mierīgi veidotu attiecības ar vienu cilvēku? Debīli kkā.
25.02.2013 23:05 |
 
Reitings 176
Reģ: 04.11.2010
Vai tas ir tadel ka tas ir pirmas attiecibas?Vai vairumam puisu ir si velme???
25.02.2013 23:16 |
 
10 gadi
Reitings 1161
Reģ: 19.01.2010
es lasu šo diskusiju un man sažņaudzās sirds.. man ir nedaudz līdzīga situācija..esmu kopā ar savu draugu kopš 17 gadu vecuma, tgd man ir 21 viņam 25(tulīt26) mēs arī esam viens otram pirmie, pirms tam man bija viens puisis, kurā biju iemīlējusies, bet tā nebija mīlestība, tātad varētu teikt, ka šīs ir arī manas pirmās attiecības..es ļoti mīlu savu draugu un viņš mani arī, bet man liekas (lai gan viņš nav teicis, bet gan netieši izrādījis), ka gribētu pamēģināt kko citu - parasti viņš piemin grupveida seksu( varbūt baidās man teikt, ka grib seksu vienkārši ar citu meiteni), bet es to negribu un man tas ir nepieņemami, esmu pieķērusi viņu sēžam seksa lapās, bet viņš saka, ka tikai paskatās, es viņam 99% uzticos, bet man ir bailes, ka viņš mani nekrāps vai 40gadu vecumā neizdomās, ka tomēr grib šķirties..
arī tie mūsu strīdi - sastrīdamies, citreiz es pasaku, ka viss ir apnicis, jāšķiras, citreiz viņš, tad ir tādas dusmas vienam uz otru, ka negribas ne redzēt, bet kkā salabstam - citreiz es esmu iniciatore, citreiz viņš, tad atkal viss ir labi, viens otru mīlam utt..bet es tgd sēžu un lasu Margarettas rakstīto un domāju, vai tikai mums nedraud tas pats,? Dažreiz man liekas, ka viņš arī grib pauzi, lai gan nekad nav teicis..viņš arī nav no tiem, kas visu laika saka - es tevi mīlu, cik tu skaista, mīļa utt, viņš tāds nekad nav bijis, bet tas, ka viņš man to nesaka, liek domāt, ka varbūt nav viņam tik stipras jūtas..!!? es tiešām gribu palikt ar viņu kopā, apprecēties, veidot ģimeni, protams, zinu ka man nevajadzētu skatīties uz to kā notiek ar citiem, bet šobrīd es tiešām sāku domāt, vai tiešām mēs abi jūtam vienu un to pašu??kad viņam jautāju vai mīl saka - jā, kad jautāju vai kādreiz precēsimies, saka-jā, vai mums būs bērni - jā.. varbūt es pārāk šaubos par viņu??ai es nezinu, vnk uzrakstīju visu kas uz sirds, diezgan liels murgojums sanāca..
25.02.2013 23:18 |
 
Reitings 176
Reģ: 04.11.2010
Ir divaini,pec tik ilga laika saprast,ka tu esi bijis par visiem 100,bet otrs cilveks kadu laiku saubijies..bet ko darit
26.02.2013 09:03 |
 
Reitings 2494
Reģ: 29.01.2009
varbūt viņš vienkārši baidās??? Es zinu stāstus, ka sieviete uzspeiž laulības un vīrietis pasaka, ka nē... ja spiedīs - ies prom... bet pēc kādiem diviem gadiem, kad sieviete nomierinās ar saviem mērķiem.. vīrietis paŗdomā visu un abi apprecas, piedzimst mazais un visi ir laimīgi.. varbūt nevajaga skriet notikumiem pa priekšu?

Kas var būt tāds, lai nebūtu citas izvēles kā kāzas vai škiršanās? Es sar savu draugu (arī varētu teikt, ka pirmā lielā mīlestība) .. esam kopā jau daudz gadus.. un ar jau radi mēģina spiest uz kāzām.. bet es neamaz nezinu vai to pati gribu.. ne jau tāpēc, ka mani citi interesē vai viņu nemlētu ... es viekārši baidos no tā statusa - baidos būt TIK pieaugusi ... laikam jau baidos uzņemties to atbildību, kas jāuzņemās izveidojot ģimenti ... tas no manām pārdomām ...
26.02.2013 09:11 |
 
Reitings 1069
Reģ: 13.11.2012
Margaretta
nē, es pat neko nenožēloju :) vienīgais, ka nepatīk, ka tas nepāriet, ka vienmēr, katru brīdi manā galvā dzīvo viņš. tas gan ir žēl, bet nu ko darīt.

Paldies, meitenes, par viedokļiem, Jūs uzrakstījāt to, ko es baidījos dzirdēt/izlasīt :)
26.02.2013 10:36 |
 
Reitings 176
Reģ: 04.11.2010
Man ir skumji darit to,ko zinu,ka ari vins nozelos...jo vins nav tads cilveks,kam patik ballites pat utt.Vins nav viena vakara puisis..bet kapec ir jasaboja tas tikai zinkaribas pec???Vins baidas,man ir vienkarsi zel..
26.02.2013 16:24 |
 
10 gadi
Reitings 3244
Reģ: 18.12.2012
Cik ilgi jūs ikdienā esat kopā?
Varbūt attiecībās vienkārši tāds kā apnikums iestājies - cik tad var uz vienu cilvēku skatīties! Varbūt tiešām vajag 'pauzi', bet ne tādu, kāda tā te tiek iztēlota.
Tā vietā, lai skrietu katrs uz savu pusi pa svešām gultām vazāties, varbūt vajag:
1. abiem kopā izbaudīt kaut ko jaunu (kaut kur aizbraukt, piemēram, uz kādu spa, citu valsti, nomaļu pilsētu, lauku mājām, izlēkt ar izpletni)
2. aizbraukt kaut kur katram atsevišķi, bet tā, ka nav arī nekāda kontakta.

Lielā daļā attiecību kāds no šiem variantiem tiešām iedarbojas, jo cilvēki gūst jaunas emocijas, atbrīvojas no grūtsirdības, līdz ar to zūd arī vēlme pēc tā jaunā meklējumiem!
Pati to esmu piedzīvojusi. Tajā laikā vīrietim uz divām nedēļām bija jāaizbrauc komandējumā. Viņš savā ziņā atpūtās no manis, es no viņa. Pavadīju vairāk laika ar draudzenēm, viņš pabija citā vidē, abi atgriezāmies attiecībās laimīgi. Lai gan nebija jau arī tā, ka uz tām divām nedēļām būtu šķīrušies, tomēr - tajos laikos mums tas bija milzīgs pārbaudījums, jo līdz tam katru dienu bijām kopā nodzīvojuši!
27.02.2013 07:45 |
 
10 gadi
Reitings 246
Reģ: 12.11.2012
man arī attiecības ir uzsāktas 17 gados, šobrīd esam kopā 10 ! gadus, precējušies un ģimene. Mums situācija ir apgriezta, jo es esmu tā, kas vēlas iztrakoties. Ne gluži pauzi. Pat pati nezinu. Es esmu ļoti sociāla būtne un man dod enerģiju, ja es esmu cilvēkos un man tas ceļ pašapziņu, it īpaši, ja apkārt ir puiši. Man nevajag ar viņiem pat aiziet pāri robežai, man vajag vnk to... uzmanību. Jo es zinu, ka mans vīrs ir vislabākais un mainīt viņu es negribētu ne par ko. Piem., es gribētu aiziet uz kino ar kādu klubā iepazītu puisi, just simpātijas, bet neko vairāk, bet zinu, ka mans vīrs to uzskatītu par krāpšanu. Tāpēc neko tādu nedaru, bet tas ļoti mani nospiež.
Ko es ar to gribēju teikt? Varbūt tavam puisim ir līdzīgi. Viņš nevēlas tevi pamest, viņš nevēlas gulēt ar citām, bet viņš vēlas vnk to uzmanību no meitenēm, paflirtēt. Just, ka ir vēl kaut kam, tā teikt, derīgs.
Ceru, ka saprati manu domu.
27.02.2013 09:11 |
 
Reitings 176
Reģ: 04.11.2010
Es sapratu domu, bet...es taču priekš tam esmu, lai šīs emocijas dotu..
28.02.2013 21:56 |
 
10 gadi
Reitings 246
Reģ: 12.11.2012
bet, ja ilgi esiet kopā, viss ir pierasts un paredzams, tad tādā gadījumā tu nedod tās emocijas.
01.03.2013 09:12 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits