Principu pārkāpšana

Reģ: 24.02.2013

Te vakar bija diskusija par nekad nesaki nekad un principu pārkāpšanu/nepārkāpšanu. Vēlētos lūgt jūsu palīdzību manas situācijas izskaidrošanā. Vai esmu nodevusi savus principus?

Līdzīgi kā daudzas citas, vienmēr esmu teikusi, ka nekad nepiedotu krāpšanu. 20 gados izveidojās attiecības ar fantastisku vīrieti. Viss bija pa lielam kārtībā, protams, bija arī savi kašķi kā ikvienam ilgstošās attiecībās. Bija arī tāds smagāks rutīnas brīdis pēc 6 gadiem, kad arī uzzināju, ka viņš ir mani nokrāpis...

Protams, pirmais šoks, puņki, asaras. Bet tad sapratu - būtībā man tagad jāsalasa mantiņas, jāpatriec viņš ratā un jāiet prom paceltu galvu, jo tā tas ir saskaņā ar maniem visu mūžu ticētajiem principiem. Bet sēžu, sēžu un domāju - bet es negribu iet prom. Es negribu izjaukt šīs attiecības. Es negribu pamest savu vīrieti, kuru es mīlu! Es negribu atteikties no savas dzīves, kurā esmu laimīga!!! Esmu būvējusi šīs attiecības 6 gadus, tik daudz ieguldījusi. Bet te atnāk sveša skuķe, paplivinās, pārguļ ar manu vīrieti - un uzvar, triumfē? Bet es uzreiz padodos un pazūdu, asti kājās iežmiegusi?

Man tas likās tik netaisnīgi, tik absurdi... ka es neizpildīju savu principu "nekad nepiedot krāpšanu". Nu jau pagājis vairāk nekā gads un joprojām esmu ar viņu kopā.

Kā jums liekas, vai esmu pārkāpusi savus principus? Un vai tāpēc esmu mazāk vērta un ar zemāku morāli, nekā ja būtu sekojusi savam principam?

24.02.2013 10:41 |

čāča

11698

Reģ: 29.11.2012

Kas notika 1x, tas 99% notiks arī otrreiz. Vispār interesanti. Vīrietis nokrāpj, tu neko. Viņš novēro tavu reakciju un redz, ka tu nekur netaisies iet pat pēc krāpšanas, un varēs turpināt tādā pašā garā.

24.02.2013 10:49 |

becky

10475

Reģ: 01.08.2010

Nav principu - nav cepšanās par to, vai esi pareizi ko darījusi, pašas iedzen sevi stūrī, pašas nezin, kā no tā pēcāk laukā tikt! :D

24.02.2013 11:00 |

DIO

4703

Reģ: 20.04.2012

Šo es nevarētu ievietot kategorijā principa pārkāpšana, tā ir sava lepnuma pārvarēšana, nākamais solis ir piedošana un aizmiršana.

24.02.2013 11:04 |

Winterra

8191

Reģ: 01.11.2009

Nav principu - nav cepšanās par to, vai esi pareizi ko darījusi, pašas iedzen sevi stūrī, pašas nezin, kā no tā pēcāk laukā tikt!

Zelta vārdi.

24.02.2013 11:09 |

Random guy

Reģ: 24.03.2012

Vai pēc šī gada tu jūties mazāk vērta?
Vai viņš pret tevi izturas sliktāk nekā iepriekš?
Vismaz zini kāpēc viņš to izdarīja? Tā otra bija tikai "nu gadījās.." vai tur starp abiem bija kaut kas veidojies?
Tu to vispār uzzināji no viņa?

24.02.2013 11:12 |

Sesilla

8189

Reģ: 02.02.2010

Tur jau tas pierādījums, ka arī šeit forumā visas kladzina , ka uzreiz pie krāpšanas jāpamet, jāpatriec kā suns..bet dzīvē jau nav tik vienkarši viss. ja cilvēki gadiem bijuši kopā ir grūti uzreiz patriekt vai aiziet paceltu galvu. ir kā Tu saki jāsēž un jādomā. tas ir cilvēcigi.

24.02.2013 11:15 |

kateliina

438

Reģ: 29.01.2009

Es uzzskatu, ka krāpšana tā ir tad, ja attiecības nav mūsu vēlamajā kvalitātē un agrāk vai vēlāk tām būs beigas. Krāpšanu uzskatu ok, jo tā ir neapzināta zīme, ka viss nav tā kā vēlamies un otrs cilvēks nav tas, ar ko gribam būt kopā. Ir pazudusi cieņa pret šo otru cilvēku. Pati esmu krāpusi, labi apzinoties, ka meklēju ko labāku. Ja mīlam cilvēku pa īstam, tad par krāpšanu nemaz neiedomātos un nepieļautu. Tātad ir šaubas un necieņa pret cilvēku, kas blakus. Bet to nenosodu, jo nekas nenotiek tāpat vien. Domājams, ka esam pietiekoši pieauguši cilvēki, lai saprastu, ko un kpc to darām.

24.02.2013 11:19 |

chanely

2295

Reģ: 29.01.2009

Jā, tā ir principu pārkāpšana, bet "melns un balts" principu pārkāpšana, jo rīcība ir pieauguša cilvēka rīcība. Skarbi un nepatīkami, bet labāk lai ātrāk sagrūst visas ilūzijas ;)

24.02.2013 16:20 |

MyOwnWay

Reģ: 29.08.2010

man arī ir bijis nācies pārkāpt lietas, kuras sev esmu teikusi-nekad! Bet tādos brīžos izvērtēju,kas man ir svarīgāk-ilgstošas, laimīigas attiecības, vai arī turpmāk būt vienai, bet ka tik esmu pastāvējusi uz savu!

24.02.2013 16:26 |

Carpe Diem

3031

Reģ: 26.02.2010

Skarba ir Tava situācija, bet savā ziņā Tevi saprotu!
Katrspats izvēlas savu ceļu.. Tā būs bijusi Tava izvēle, lai kur Tevi tā izvēle aizvestu.

Tāpēc vien nebūt pricipiālai, lai nesāpētu galva par to pārkāpšanu.
Es jau sevī tā vai tā zinu, uz ko esmu vai neesmu spējīga. Ko es atļautu sev pārkāpt vai tieši neatļauta. Bet tāda skaļa kladzināšana par augstu morāli un daudz principiem ir tikai demagoģija.

24.02.2013 16:29 |

Ella7

1681

Reģ: 01.09.2012

Gudrs cilvēks rīkojas pēc situācijas nevis principiem! Dzīve ir tik dažāda un tik neparedzama, līkumaina, ka jāmāk piemēroties situācijai un jādara tā,lai pirmām kārtām labi ir tev! Bet principa... manuprāt tas ir bērnišķīgi! Es daru tā, lai man ir labi, lai esmu laimīga. Un kaut kādu nokrāpšana - pliks sekss man nešķiet par iemeslu, lai izjauktu attiecības, kurās ir daudz ieguldīts un kurās man ir labi un es redzu perspektīvu. Iespējams, jo es pati esmu krāpusi savu vīrieti pagātnē (pēc tam kad viņs piekrāpa mani pašu) un zinu cik maznozīmīgi tādi sakari ir un ka pēc mēneša es pat par to nedomāju un mani tas maz satrauca. Tāpēc varu piedot kaut ko tādu citam vīrietim.

24.02.2013 16:31 |

Ella7

1681

Reģ: 01.09.2012

* Bet principi ... manuprāt tas ir bērnišķīgi!

24.02.2013 16:33 |

Marta(tā foršā)

7781

Reģ: 12.11.2010

tava gadijuma es piekritu, ka kada jega atdot kadai to, kas ir tavs.
man principi ir citas jomas.ir gadijies parkapt, bet tad vienmer esmu sapratusi, ka esmu kludijusies un ne velti ir man mani principi,kas ko tiesam nozime.

24.02.2013 16:33 |

Ance

3755

Reģ: 22.10.2012

Gadiem ejot cilvēks paliek gudrāks un "pricipi" mainās. 8 gados es domāju, ka nekad nepīpēšu, man bija tāds princips. 18 gados es sāku pīpēt, ap to laiku domāju, ka principa pēc neatmetīšu, tagad arī tas vairs nešķiet nopietni.

24.02.2013 16:34 |

indie

895

Reģ: 14.04.2010

Cilvēki ir ļoti dažādi. Ja tu spēj sadzīvot ar viņa nodarījumu un jūties laimīga attiecībās, tad tev nav jāiet prom tikai principa pēc.
Es nekavējoties aizietu, taču tas nebūtu principa pēc. Tas būtu tāpēc, ka es nespētu būt kopā ar to vīrieti. Ja es ko tādu uzzinātu visa mana uzticēšanās cilvēkam būtu zudusi un es nevarētu būt attiecībās ar vīrieti, kuram neuzticos. Es nevspētu ar viņu vienā gultā gulēt un izlikties, ka viss ir kārtībā. Man šāda nodevība liekas pretīga. Šis cilvēks patiesībā attiecības būtu iznīcinājis brīdī, kad iebāza savu krāniņu svešā caurumā, jo es uzskatu, ka krāpšana ir izvēle nevis kaut kas, kas nejauši gadās.

24.02.2013 16:45 |

Anna173

Reģ: 24.02.2013

Bet tur jau tā lieta, ka es arīi uzskatīju, ka nu es nekad nevarētu būt kopā ar vīrieti, kas ir bijis ar citu, kā es varētu uz viņu skatīties, skūpstīt, mīlēties, dzīvot. Tas bija ārpus manām morāles normām, maniem principiem. Bet to visu es šādi domāju PIRMS kaut kas tāds ar mani bija noticis. Man vienkārši nebija pieredzes, kā tas ir kad ir šāda situācija.
Bet līdzko dzīve man piespēlēja šādu situāciju... es sapratu, ka ir muļķīgi uzturēt principus par situācijām, kurās tu vēl nekas neesi bijis.
Ja esi bijis situācijā - piemēram, tevi ir piekrāpuši, un tu esi aizgājusi, jo nespēji arto samierināties - tad jā, turpmāk vari uzturēt tādu principu, ka nekad nepiedosi krāpšanu. Bet ja tu nekad neesi piekrāpta un nezini, kā tas ir, tad nav ko uzturēt principus, kā tu tajā situācijā rīkosies.

24.02.2013 16:52 |

indie

895

Reģ: 14.04.2010

Anna, ja tas bija adresēts man, tad es esmu tādā situācijā bijusi un tieši pēc tās situācijas man radās uzskati, kādus uzrakstīju. Līdz tam es domāju, ka tas nekas nav, bet reāli...nē. Es esmu tam izgājusi cauri un sapratusi - nekad vairs. Es nespēju gulēt ar viņu vienā gultā, es nespēju viņam uzticēties utt. Ja kas tāds atkārtotos, tad zinu, ka justos tieši tā, kā aprakstīju, jo es jau esmu tā jutusies...

24.02.2013 16:59 |

Anna173

Reģ: 24.02.2013

indie, jā, tas bija Tev.
Skaidrs, ja esi to piedzīvojusi, tad protams vari to teikt.
Bet man bija tā, ka es to nebiju piedzīvojusi, bet tikai skandēju savus principus - nekad nepiedotu, patriektu kā suni, sašķaidītu viņa draudziņu pret sienu utt.
Bet līdzko tas notika, kaut kā atmetās visas šīs domas un automātiski ieslēdzās pašsaglabāšanās princips - kā man saglābt savu ģimeni. Bļā** Anna, līdz kam tu esi nolaidusi savas attiecības, ka šādi sūdi notiek

24.02.2013 17:18 |

krista21

9169

Reģ: 23.02.2012

Ja tu esi speejiiga piedot - uz priekshu, ja speej uz vinju paskatiities un nezaageesi vinju par to liidz muuzja galam. Mans princips uz kraapshanu ir ljoti stingrs, jo es paziistu paaraak labi sevi. Pa visu manu dziivi neesmu nevienam nekad neko piedevusi. Nemaaku, neesmu speejiiga uz to.

24.02.2013 17:58 |