Ja ir mēle mutē un saproti valodu, nevajag nekādus domubiedrus un lielākoties ar latviešiem pīties arī nevajag. Mājokli var atrast caur gumtree, darbu vai nu turpat, vai staigājot apkārt pa dažādiem veikaliem, kafūžiem utt. Pati esmu Londonā, darbu atradu mēneša laikā, bez mazākās pieredzes bāros vai apkalpojošajā sfērā kā tādā, tikai tāpēc, ka labi runāju angliski. Alga nav izcila, bet dzīvoju labāk, nekā Latvijā. un strādājot vienu no zemākās kategorijas darbiem uzņemumā, es saņemu brīnišķīgu attieksmi no vadības par to vien, ka daru vairāk, nekā no manis sagaida. Man ir patīkami dzirdēt atzinīgus vārdus no vadības un Latvijā tas notika ļoti reti - neatceros, ka kādā no iepriekšējām darba vietām kāds man būtu teicis "paldies" par to, ko es daru, kaut arī tie ir mani tiešie pienākumi. šeit komunikācija ar kolēģiem un klientiem vai vienkārši svešiniekiem uz ielas ur pilnīgi citā līmenī. Šeit es redzu iespējas savai izaugsmei un arī mana pašapziņa līdz ar to aug. Ir pagājis neilgs laiks, kopš esmu šeit, daži mēneši, bet atskatoties uz to, kā es dzīvoju Rīgā, šķiet, ka tas bija kā rezervāts ar 300 cilvēku populāciju. Protams, man pietrūkst draugu un ģimenes, pietrūkst tā, ka nevar iziet ārā neiztērējot ne cik naudas, bet jo aizņemtāka es esmu darbā un mācībās, jo vairāk iepazīstos ar jauniem cilvēkiem, jo lielāku gandarījumu es rodu un jo vairāk priecājos, ka esmu šeit.