Krista - ir visai liela starpība starp morāles normām un principiem.
Tikumu ētika
Tikumu ētika uzsver ne tik daudz rīcības, kā paša cilvēka izvērtējumu. Tikumu ētika pieņem, ka pastāv cilvēkam piemītošas īpašības — tikumi — kas arī nosaka viņa rīcību un rīcībā parādās tas, kāds ir pats cilvēks. Ideāls, vadoties pēc tikumu ētikas, ir cilvēks, kuram piemīt attiecīgās īpašības, kas nepieciešamas sabiedrības pastāvēšanai. Tikumu ētika nejautā vai indivīda rīcība ir laba, bet vai pats cilvēks ir labs, par tik, par cik tā pieņem, ka rīcība ir saistīta ar paša cilvēka iekšējo raksturu un līdz ar to uzdevums ir attīstīt noteiktus tikumus. Tikumu ētiku attīsta Platons, uzskatot, ka eudaimoniju ir jāattīsta četri tikumi: taisnīgumu, gudrību, drosmi un mērenību. Šī ētikas teorija ir efektīva, proti, tā varētu kalpot par veidu, ka organizēt indivīdu kopdzīvi, ja būtu skaidri noteikts tikumu saturs. Ja visi vienotos, kas ir līdzjūtības, mērenības un citi tikumi, tad izveidojot sistēmu, kura šos tikumus spētu nostiprināt tajos, kuriem acīmredzot to trūkst, varētu veidot solidāri funkcionējošu sabiedrību. Bet problēma ir tajā, ka tikumus, kā piemēram gudrību, vai līdzjūtību atsevišķi indivīdi nemaz nav spējīgi apgūt ģenētiski; cilvēks, kurš jau ir piedzimis ar disponētību uz vardarbību un ļaunumu, nepakļausies tikumu terapijai, ja vien tā nenotiks mehāniski iejaucoties viņa biomehānisma funkcijās, bet šāda iejaukšanās saduras ar bioētikas jautājumiem un vismaz pagaidām nav leģitīma.
Un kā ir ar tiem cilvēkiem, kam ir pilns ar principiem un morālēm, bet prot tos pielietot tikai attiecībā uz citiem. Un + vēl nepārtraukti paši par tiem principiem piemirst. Un tos nepārtraukti maina... ?!
Tie tad ir tie morāli pareizie, jo viņi tak pamatojas uz šiem principiem!!
Un kā ir ar tiem cilvēkiem, kam ir pilns ar principiem un morālēm, bet prot tos pielietot tikai attiecībā uz citiem. Un + vēl nepārtraukti paši par tiem principiem piemirst. Un tos nepārtraukti maina... ?!
Tie tad ir tie morāli pareizie, jo viņi tak pamatojas uz šiem principiem!!
Dienu dienā principi aug un tik pat ātri iznīkst,kādam no ārpasaules ietekmējot to. Ja nosolītos nekad nedarīt kādu attiecīgu lietu,augstākais pēc gada jau ar to būšu saskārusies.