Ir dažas lietas. Piemēram, es nekad nepiedošu krāpšanu un nekad nepiedošu, ka vīrietis ir pacēlis pret mani roku. Abos šajos gadījumos var nolūgties kaut zemi bučodams, es nepiedošu, šķiršos un viss.
Tāpat, nekad nejaukšu ārā ģimeni. Labāk cietīšu viena savas lielās mīlas dēļ, bet neiešu, nebāzīšos attiecībās pa vidu, nejaukšu laukā ģimeni un neatņemšu bērniem(ja tādi ir) tēvu, jo redz' man ir lielā mīla un pasaule tikai ap manām jūtām grozās.
Nekad nebūšu kopā ar kādu tikai tāpēc, ka man tas ir izdevīgi vai tāpēc, ka viņam ir nauda. Arī karjeru nekad netaisītu caur gultu. Neesmu no tādām sievietēm.
Tās ir manas ''nekad'' lietas un šobrīd es tiešām nezinu, pret kurieni man būtu jāatsit galva, lai mani uzskati pēkšņi mainītos par 360 grādiem un es kādu no tām pārkāptu. Tie ir mani ''nekad'', es tā uzskatu, es tā dzīvoju un es to nevienam neuzspiežu.