http://www.youtube.com/watch?v=7Z7BObaFOCM ......
klausoties šo dziesmu, "pārskrien" visādas domas ap galvu,kas,kad,kur,kāpēc noticis,un,kas notiks tālāk...
liekas,ka tu itkā esi tur,kur pats esi un gribi būt tur pats..,bet iekšējais es? Ko, tas saka?
Tas nepiekrīt ar tevi pašu,tas ar tevi strīdas,bet tu cīnies pretī,varbūt bail,ka zaudēsi,ka paliksi viens...
Ko nozīmē viens? To,ka tu esi pelnījis labāko, un,ja tev tas nedod pašu labāko-tad riskē,riskējiet.. jo,cilvēks dzīvo vienu reizi,viss mūsu dzīvē ienāk vienu reizi...
mēs vienmēr atceramies,tikai pirmās lietas (pirmais puisis,pirmā mīlestība,pirmais skūpsts,pirmais apskāviens,pirmā salaustā sirsniņa,pirmās asaras,kas lietas par zaudēto).. kāpēc mēs tās atceramies,tāpēc,ka tas bija skaisti un brīnišķīgi.. un zinām,ka tas BIJA un vairs nebūs..
Esot vienam,dzīve dod arī daudz pretī,dod izzināt pirmkārt-pašam sevi,pasauli,cilvēkus tev blakām-ar kuriem vēlies būt blakus,ar kuriem nē. Izmantot visas iespējas,kuras vari sasniegt,kuras vēlies sasniegt... tajā mirklī tevi netraucēs neviens,jo tu esi pats savas dzīves noteicējs...
Un uzreiz man pašai,rodas jautājums-Vai divatā esot to visu nevar izjust,izzināt...tas katram ir atšķirīgi,katram ir sava situācija..
Vai es pati to varu-godīgi sakot,ne visu,varbūt pat no tā pusi nevaru izdarīt,jo ir,kas traucē apstākļi traucē,un viss pārējais,varbūt viss ir par maz,bet viss tik strauji notiek-ka vienkārši nespējam lekt līdzi.. un tad notiek bremzēšana.. un tieši tajā mirklī,tu sāc šaubīties par savu dzīves lēmumu-gribas to mainīt-bet tu nezini kā darīt to labāk,kā darīt,lai viss beigtos labi,lai no tā visa arī tu kaut ko iegūtu,ne tikai slikto,bet arī labu ieguvumu sev-PAŠAPZIŅU!
Varbūt ne vaina ir manī,bet otrā cilvēkā? varbūt ir pieradums,kura,laikā-tu nesaproti-kas-pie kā ir vainīgs. Un,ja tev nemitīgi visu laiku pārmet tavus trūkumus,kurus tu pats ļoti labi zini,bet nesaskata to,ka arī tev ir sirds,ka arī tu esi cilvēks ar savam īpašībām. Tad tiešām gribas bēgt uz visām četrām pusēm,gribas būt vienam,vienam savas dzīves noteicējam...un tad nebūs,kas pārmet to,kāds tu esi,nebūs jāsatiek tas cilvēks,kurš visu laiku uzskaita tavus trūkumus,bet savus trūkumus pat spogulī neierauga..bet no otra cilvēka pieprasa veselu pasauli uz rokām turēt.
Un tā cilvēku mainīšana,visu laiku kaut ko grib mainīt,tad šitā-tad tā!! Kā tad? Kāpēc,vienkārši nevar pieņemt cilvēku tāds kāds viņš ir? Ar visām viņa labajām un sliktajam pazīmēm......
Skumji ir tad,kad tevi nesaprot,nav līdzās,kad vajag,neizmanto mirkli-pavadīt kopā ar tevi-pat tad,kad ārā ir jauka diena! Bet labāk ar kaut ko citu.,bet tikai ne ar tevi.. Un tad rodas tas jautājums- VAI TIEŠĀM VIENAM NAV LABĀK?...
šODIEN slikts garastāvoklis....bet varbūt ne garastāvoklis pie tā ir vainīgs!
65
