Kā sadzīvot ar emocionālu cilvēku?

Nu tas ir tā, ka manī ir miers, es nesatraucos par notikumiem. Kad notiek kas priecīgs, nelecu gaisā un rokas nesitu. Vienkārši iekšēji sevī esmu laimīga un viss. Kad notiek kas slikts, tāpat nebrēcu, nebļauju, vienkārši pieņemu situāciju, izdomāju, kā rīkoties tālāk, un viss.

Jā, šādus cilvēkus laikam pareizāk saukt arī par nervoziem

Nu tas ir tā, ka manī ir miers, es nesatraucos par notikumiem. Kad notiek kas priecīgs, nelecu gaisā un rokas nesitu. Vienkārši iekšēji sevī esmu laimīga un viss.

Tev ir stabila nervu sistēma, taču prieks,laimes sajuta ir emocijas.:)

Kubiete, prieks ir emocija, bet laime nav emocija. Laime ir konstants stāvoklis sevī, kas nav atkarīgs no ārējiem apstākļiem. Ja cilvēks ir sasniedzis pietiekamu augstu apziņas stāvokli, laime un miers viņā ir visu laiku, lai kas arī nenotiktu. Bet prieki un bēdas, tās ir emocijas, kas uzrodas, pazūd un rodas no ārējiem apstākļiem. Tas no vēdu viedokļa ;)

chanely+

Bet man arī apnīk visu laiku būt tai "asumu nogludinātājai". Es gribu, lai viņš paliek normāls

Diemzel, diemzel ... ja piedevam vins vel ir makslinieks.
Esmu ari loti emocionala, gan pec nervu sistemas, gan slimibas ietekmee. Tikai gribeju pieminet vienu - tad, kad man uznak histerijas pashas no sevis, es taas nespeju ar pratu nokontrolet. Ja, man galvaa ir doma - wtf, kapec es raudu? viss tacu sobrid (esmu maajaas, siltumaa, paedusi utt.) ir kartibaa - bet es nevaru nomierinaties, it kaa emocijas butu neatkarigas no manas gribas un kontroletu mani. Man pashai pec tam uz sevis ir dusmas, un es cilvekiem vienmer saku, lai vinji ignoree, nerunaa ar mani tajos brizos. Paaries, un atkal smaidishu :)

Ar to visu es gribeju pateikt, ka ar vienkarsu parunashanos nekas neuzlabosies. Vai nu samierinies vai meklee profesionalaku palidzibu (ne jau uzreiz medikamentus).

Es piederu pie emocionaaliem cilveekiem!Man laikam laimeejies,jo otra pusiite ir loti mieriigs cilveeks...Esmu iemaaciijusies savaldiities- dusmaas noskaitu liidz 100un tad runaaju ...:D

Es arī esmu no emocionālajiem cilvekiem. jau pieminetais teikums par sāli mani neskaitamas reizes ir saniknojis:D ka nosolos vairs negatavot vispār:D tiešām cilvēkiem vajadzētu iemācīties taktiskāk izteikties un daudzas problemas nebutu pašas no sevis

Gan es, gan mans vīrietis pēc horoskopā ir ūdens zīmes. Abi tādi ļoti mierīgi emocionāli, par diezgan mazām niansēm protams ātri sacepjamies, un tad ir tāds draudīgs klusums mūsu gadījumā. Bet viens otru saprotam no pusvārda, ikdienā viens otru saprotam ideāli, un izteikumus nepārdomātus arī neizsakām, tā kā neteiktu ka abiem ūdens zīmes cilvēkiem būtu savstarpēji grūti saprasties, drīzāk viss atkarīgs vai cilvēki ir uz viena viļņa. Jo piemēram, es vispār nespēju saprasties ar tempramentīgiem cilvēkiem, es pati esmu ļoti emocionāla bet nekad neko sliktu neteikšu drīzāk klusējot aiziešu prom :D Un piekrītu Sesillai, cilvēki pārāk bieži runā nedomājot, mazliet taktiskāk pateiktas lietas spēj daudz labāk visu atrisināt. Man drīzāk rodas jautājums vai runāšana nedomājot, no sērijas kas uz sirds tas uz mēles ir rakstura vājums vai neaudzinātība ?

Humors ljoti paliidz shaados gadiijumos. Ja pieiet emocionaalajam cilveekam ar praatu un njem visu nopietni, mieriigaa cilveeka nervu sisteema saak ciest ar laiku. Un jaapieveersh peec iespeejas mazaak uzmaniibas. Jo vairaak knakstaas ap emocionaalo cilveeku, kad ir tuvu histeerijai un aardaas, jo vairaak emocionaalais aizsviljaas.

Bet man arī apnīk visu laiku būt tai "asumu nogludinātājai". Es gribu, lai viņš paliek normāls

Tik labi pateici! Es visu savu dzīvi esmu bijusi "asumu nogludinātāja", man ģimenē ir dažādi "jūtīgie" eksemplāri - viens ātri aizsvilstas, viens ātri apvainojas, viens ātri sabēdājas... Man ir liela ģimene un vienmēr ir kādi divi, kas savā starpā ir sakonfliktējuši ar savām īpašajām personībām, bet ar mani nekad, jo esmu bijusi tā iejūtīgā, kas prātā pārdomā, ko teikt, ko nē... Bet ar laiku es sapratu, ka šāda pārlieku liela uzmanība pret citiem manī iekšēji rada trauksmi. Es vairs negribēju būt kaut kāds psihologs un labdaris, lai tikai otram nepanestos kādas emocijas. Tagad es daru tā - runāju to, ko vēlos teikt, un, ja tas ir izraisījis otrā emocijas, tad vienkārši skaidrā, bet mierīgā valodā pasaku "Mēs varētu, lūdzu, cienīt viens otru un runāt,nepaceļot balsi?" vai "Mans mērķis nebija Tevi aizvainot vai mācīt, es tikai vēlējos..." vai "Lūdzu, neņem to personiski, tas bija domāts tā un tā..." utt.

Psihosana vispar ir neudzinatibas pazime :D jo ja ir kaut nedaudz manieres, tad var savaldities...
No si secinu, ka esmu slikti audzinata, vai nepaklavos audzinasanai :D

Mans virietis ir pilnigi dulls, trako, psiho, var ari pinkskjet, vina sirds kratisa zem grafiem man jau ir piegriezusies, vienmer, kad vinam tada uznak, es pie sevis nodomaju, ak zeme atveries, un tu aizveries kaut uz minuti :D es vinam vienreiz pateicu, luuuudzu paklusee kaut minuti, nekaa, nespeju vinu runas pludus apstadinaat :D bet nu man patik, ka vins ir emocionali impulsivs, jo ja butu ar mikstu :D raksturu, ad es jau srn zem tupeles butu pabazusi :D

es esmu ļoti emocionāla. godīgi sakot es sevi mainīt neesmu spējusi. un nedod Dievs otrs sāks bārstīt kautkādas gudrības, es vēl vairāk uzvilkšos.

man personīgi ir ta, es varu 5 minūtes izpsihoties un tad uzvesties itkā nekas nebūtu bijis. Atvainojusies neemsu nekad, kautkā vainōga nejūtos.
Mans ar līdzīgs, tā arī sadzīvojam.

mēs abi esam psihopātiksie dvīņi :] nekāda sakara ar ūdens zīmi.