Labdien, meitenes! :)
Rakstīšu par savu aizvainojumu un jūtām.
Strādāju vīriešu kolektīvā. Darbs patīk.
Taču nepatīķ kolēģa attieksme. It kā izlīdz vienmēr, padomus dod, bet tajā pašā laika paķircina, pajoko.
Sākumā smejos, nu jau pusgada laikā pieriebās viens un tas pats. Kļūstu aizkaitināma. Par ko viņš arī saka, ka visu dienu esmu kā uz adatām, nevaru normāli uz jautājumiem atbildēt.
Un tie jociņī ķipa par to, ko ēdu un kā tad ar dietām (kaut gan nav man diētas), ja prasu brīvdienu uzreiz jāzina ko darīšu tajā laikā, kur iešu utt. Tie izsmiekli vieni un tie paši, ka tieku izkaitināta, apnika vienu un to pašu atbildēt, un kāpēc viss ir jāzina. Vēl visādas iesaukas iedotas.
Esam runājuši atklāti par to, ka mani tas tracina, tomēr cilvēki ātri nemainās un tas turpinās.
Apsveru domu par citu darbu.
37
