Ludzu padomu,bez nosodisanas

Cormeum-tavs piemeers ir tipisks piemeers no "latviesu dziives"...tas ir loti tipiski ,ka cilveeki peec skirsanaas arii nerunaa-nepaziist vairs viens otru!Te piemeeram, biju uz balliiti,kur gimenes peec skirsanaas pat satiekas,iepaziistas ar bijusaam sievaam ,viiriem!Runaaju par austriesu gimeni...!
Novirziijos no teemas,bet kaapeec tu domaa,ka teetim jaagriez obligaati taa galva otraadi?Jaateelo ,ka nezin....tas viss driizaak buutu jaapasaka sievai,jo to taapat aatraak ,vai veelaak vina uzzinaas!
Es nesaku ,ka taadi gadiijumi ir biezi,bet kaa jau mineeju -te ir taadi ,un cilveeki dziivo taalaak un beerni satiekas , ir pieneemusi viens otru arii!Es nesaku ,ka tas ir viegli,bet ir iespeejami...!
Taapeec ir loti ruupiigi jaaapdomaa viss sis solis,pirms sper!

zini ko Danielin,izskatas ka tev nau ko darit un ka puisi tev nepievers uzmanibu,un drosi vien seksu ar neesi dabujusi kadu laiku vai ari paslaik ir pms sindroms...

Esmu pietiekami simpātiska, izglītota un ar augstu pašnovērtējumu, lai nebūtu kāda precēta vīrieša "caurums". Atradusi ar ko lepoties.
Joprojām raksti "nau", nevis "nav"... njā... nožēlojami, ņemot vērā, ka Tev ir 31 gads :(

Emanuelle, tu tiešām tici, ka kāds vīrietis labprātīgi arī savai sievai un bērniem pateiks, ka viņam ir vēl viens bērns no citas? Visdrīzāk jau, ka nē, jo lai kā mums tas nepatiktu, liela daļa vīriešu, kad jāuzņemas atbildība, kļūst gļēvi.

Emmanuelle, jā.. es arī izvēlējos atainot klišejisku gadījumu. Kaut gan zinu arī LV ģimeni, kur bijusī un esošā sieva sēž kopīgos pasākumos pie viena galda un draudzīgi čalo, bērni kopā pavada laiku :) Sapratu, ka sākums tik rožains nav bijis, bet ar laiku cilvēki iemācās pieņemt un sadzīvot :)
Šis konkrētais gadījums savā ziņā ir tipisks, no citas puses savdabīgs, jo vīrietis nesakārtojis attiecības, mēģina iesaistīt vēl vairāk cilvēkus. Saprotu, ka nosodīšana nav liela māksla, bet kaut kā tas viss kopā šķiet amorāli.

Varbūt es jūtīgi to uztveru tāpēc, ka mans krustbērniņš aug šķirtā ģimenē.. un diemžēl var redzēt, kā mazais cilvēks cieš un pārdzīvo, komplekso.. Protams, dzīvē gadās visādi.. bet rodas jautājums, vai tiešām vajag apzināti radīt jau virkni satrauku un pārdzīvojumu?

Sarlote-es saaku ticeet visaadiem briinumiem ,dziivojot savaa pusee:DManaa piemeeraa "krievinam" nekas cits neatlika ,kaa atziities-gaaja traki saakumaa,bet gimene turaas kopaa.

Negribu neko pārmest. Man žēl abas sivietes un vīrietim kaut nu nokalst!
Es saprotu vēlmi gribēt bērnu no mīlama vīrieša,no kura varēs tomēr piedzīt alimentus,atšķirībā no ieteiktās spermu bankas donora (vai arī valsts kaut ko maksā?).Bet sievu arī žēl, žēl visus iesaistītos bērnus, bet pirms 4 gadiem droši vien viņi abi divi nezināja,ka tik tālu viss ievilksies.
Ja tas daikts šķirtos,vismaz būtu tas viss tā civilizētāk. Pagaidām ļoti skumji izskatās.

Pārskrēju diskusijai ar acīm, visu neizlasot... un radās man divi komentāri.

* da labi, meitenes skaistās, daiļās, jaukās un maigās - ir jums savas otrās puses vai arī tādas atradīsiet. Bet ko tad, ja 30 + vecumā sieviete joprojām ir viena? Nolemt sevi bezbērnu nākotnei tikai tāpēc, ka attiecības nav nokārtojušās tā, kā pieņemts sabiedrībā?


* kā paskaidrot bērnam, ka nevar tētim vakarā piezvanīt - elementāri, ja tētis nav bijis blakus no paša sākuma diendienā. Bērni saprot vairāk, nekā mums liekas.

Tām, kas sāks jautāt par manu bērnību - jā, es izaugu bez tēva. Pēc tāda arī nekad neesmu jautājusi un raudājusi, jo pirmkārt, bija apkārt mīloši cilvēki. Otrkārt, mamma spēja situāciju bez meliem un liekuļošanas paskaidrot.

Un treškārt - tēva figūras trūkums nekādi nav ietekmējis manas attiecības ar pretējo dzimumu.

Es atkal nesaprotu, kāpēc te visas uzskata, ka būt vientuļajai mātei ir pasaules gals. Es gan domāju, ka, ja autore vēlas bērnu, bet kaut kādu iemseslu dēļ nespoēj nodibināt nopietnas attiecības ar brīvu vīrieti, tad viņai vajag izmantot šo situāciju, jo cita var vairs nepienākt. Nu, un vienalga, vai tas tētis būs brīvdienu tētis vai nebūs vispār - bērni pārsteidzoši labi pielāgojas, daudz labāk nekā pieaugušie. Protams, tas nav ideāls ģimenes modelis, bet tas tomēr arī ir ģimenes modelis.
Runājot par vīrieti, tā ir viņa paša darīšana, kā viņš dzīvo savas divas dzīves. Bez tam, smieklīgi klausīties par nabaga sievu - kur teikts, ka viņa ir svētā šajā situācijā? Lūk, tipiski sabiedrības stereotipi - ja vecis iet pa kreisi, tad vainīga ir mīļākā. Vecis ir vecis, bet viņa sieva ir nabaga jaukā sieviete, pret kuru izturas cietsirdīgi. Nevajag izdarīt liekus secinājumus, nezinot visus faktus.
Principā, man nav skaidrs tas cepiens par svešām dzīvēm. Jums labāk paliek no tā, ka te kādu aizskarat? Laikam jā, bet ne man par to spriest. Katrā ziņā man nenokritīs gabals ne no tā, ka autore piedzemdēs bērnu, ne no tā, ka viņas vecis viņu pametīs (kas vēl arī nav akmenī cirsts).

Ance-tavaa iespaidaa atcereejos arii interesantas situaacijas Latvijaa...Bet mees noveersamies no teemas:D

Emanuelle, stāsti, te jau sen pamatjautājums ir atbildēts! Vsimaz kaut ko interesantu varēs izlasīt! :)

Vienīgais, ko es šeit redzu ir izmisusi sieviete, kas neciena cilvēkus ne arī sevi. Ivanda-kādēļ tev vajag bojāt citiem dzīvi, tu vai tad priecātos, ja kāds tev kaut ko tādu nodarītu? Tu tik tiešām nevienu labāku vīrieti nevari atrast? Tak vīrieši ir pilna pakaļa, bet diez vai, ka uz tādu cilvēku kā tu, kāds labs un krietns vīrietis uzķersies...

Diemžēl nav gan pilna pakaļa ar brīviem foršiem vīriešiem! Piekam vecumā ap 30.
Diez vai autores sapnis bija nonākt šādā situācijā.

the_one - viņi ir, protams, ka nav daudz, bet ja cilvēks nav tāds kā autore, tad tie labie puiši pie tādas arī ies. Diemžēl viņi daudzi,zinot, kādas ir latviešu sievietes izvēlas būt vieni. Kā reiz ap gadiem 30 vīrieši vairs nav bērna prātā un vairums ir nobrieduši un zin dzīves vērtības.

Ance-es arii buusu "melnajaa graamataa":D-liekas,ka atbalstu visu so,bet patiesiiba ir taada,ka dziivee notiek kaadreiz taa,ka mees pat sapnii nespeejam iedomaaties,ka kaadreiz buusim tiesi sajaa situaacijaa ,kaa autore!
Taapeec es nekad nesaku -nekad...Dziive ir tik gara...:)

Emmanuelle, to man mamma ir labi iemācījusi - nekad neteikt nekad. Viņa vienmēr sauc par piemēru sevi, jo kurš gan varēja kādreiz iedomāties, ka viņai būs savs uzņēmums, ko viņa zaudēs un pēc tam attapsies ar 4 bērniem dzīvojot vienā no Latvijas mazākajiem miestiem.

Ance-es arii esmu no taam ,kura domaaja ,ka visu muuzu nodziivos ar savu "sapnu princi":)Mees bijaam vieni no tiem paariem ,par kuriem teica-loti sapasiigs,saskaniigs utt. Te es esmu ...tik taalu, un atkal saku,nekad neko nevar zinaat...:)
Cik biezi ir taa,ka tiesi tie cilveeki ,kuri ir tik loti paarliecinaati par sevi,savu ideaalo dziivi -"aplauzas" visvairaak.

Emanuelle, jo dabā pastāv likums, ka to ko tu idealizē tas ir jāzaudē

Ļoti pātik Emanuelles piemēri, lūk to es saucu par saticību cilvēku starpā. Latvijā to tikai ar uguni meklējot var atrast-skumji,bet fakts.

Zeel viiriesha sievas un toposhaa beerna. Kaut ko taadu dariit ir tas pats, kas nopirkt no zaglja svaigi nozagtu mashiinu, labi apzinoties, no kurienes taa mashiina naak. It kaa kriminaali nav sodaama , bet vienalga amoraala riiciiba. Turklaat beerniem, kuri tika taisiiti deelj taa, ka maaminja negribeeja palikt viena un gribeeja beerninju tikai sev, ir dubults moraalais slogs peec tam dziivee, jo maaminjas jaucaas iekshaa it visur un nespeej beernus palaist dziivee, kaa arii nerunaasim pat to, ka sieviete grib beernam jau no pashiem pirmssaakumiem laupiit iespeeju uzzinaat, kaa tas ir - normaala gjimene. Pati esmu augusi bez iistaa teeva un es zinu, ko runaaju.
Emmanuelle varbuut jau arii nevaram nekad teikt nekad, bet nu nedomaaju, ka kljuushu kaadu dienu par cilveeku bez sirdsapzinjas un moraales, it iipashi, ja tiek runaats par piishanos ar preceetiem.

Parakstos zem katra Kristas vārda ... :)