ēdiens

Debesmannā, vārīti kartupeļi ar sviestiņu un biezpienu :)

Biezpiena klimpiņas ceptas sviestā! OMG.. mana ome bija fantastiska pie plīts :)

Buberts. Tādu māk tikai mamma pagatavot. :D

Olas dzeltenums saputots ar cukuru, ņamma. No omes ēdieniem neko neatceros, bet tik garšīgi kā mamma, neprotu pagatavot neko, it īpaši mērcītes bija ļoooti gardas. :)

peleekie zirnji ar spekji un kotletes.

marchixa, jā, par to olas dzeltenumu ar cuku piemirsu :)
To mēs mēdzām saukt par gogelmogel :D

*cukuru

Tumsa (ari saldskabo pieskaitu) maize ar skabo krejumu un cukuru.
Krasni cepti aboli ar cukuru.
Kartupelu klimpas ar pienu vai pankukas.

Omītes ceptās magoņmaizītes. Viņai tik garšīgas sanācas. Protams, es tagad pati cepu, bet vienalga - nu nesanāk man tik ļoti garšīgi kā viņai :)
Mamma taisīja arī dažādas ņammas. Bija tāds biezpiena/šokolādes saldais. Nezinu, kā pagatavotu, bet atceros, ka bija ļoti garšīgs :)

Pareizi- gogelmogelis! :D bet es taisiju ari tadus ar kaneli klat, tad garsoja vel labak.

man ļoti garšoja no tikko izmīcīta sviestiņa nosmeltās panniņas, mm
no ēdieniem - debesmannā un kuģītis (kartupeļu sacepums)

Kartupeļu sacepums ar gaļiņu pa virsu. Vienmēr ņēmu stūrīšus, jo tie bija viskraukšķīgākie. Neesmu ēdusi gadus 10 noteikti.
Biezie rabarberu ķīseļi ar krēmu, pienā izmērcēta baltmaize ar cukuru, biezpiena sacepums.

Par tādu vārdu kā "gogelmogelis" uzzināju pirms gada! :D

Cepeškrāsnī cepts jaunais piens ar cukuru un kanēli.

mans pats pats mīļākais saldais ēdiens bija, ir un būs "saldā desa" ko mana mamma taisa vnk dievīgi, un omītes pankūkas, kuru recepti nekādīgi nevaru uzlauzt :D

Pie omes pašceptas vafeles ar saldajiem krēmiem, pie omammas gogelmogel, 'laizāmais' jeb krējums+cukurs+kakao, silts, tikko slaukts piens, cūku pupas un piena makaronu zupa. Svētkos trekna lauku kūka. Bet pats saldākais bija pati bērnība. :)

Mammas ceptie speķa pīrādziņi un kanēļ/kokos bulciņas. :) Un no omes rokām,jogurta/biezpiena torte,pilnīgi sakārojās :D

Tad redz, kas tas gogelmogelis ir, biju dzirdējusi, bet sastāvu nezināju. :D Tagad gan tādu vairs nekārojas, laikam bērnībā pārāk daudz tika. :D

Jā - krējums, kakao un cukurs, ja par daudz sakūlās, tad baaaigi treknais sanāca, bet baigi garšoja. :)

Rupjmaize nedaudz saslapināta ar ūdeni un cukurs pa virsu. Arī rupjmaize ar taukiem un sāli. Baltmaize ar medu un siltu pieniņu, mmm. Rūgušpiens ar siltu pienu, atceros kā dzēru tādu un visi brīnījās.

Ehh, kas tik bērnībā netika ēsts.

Piena klimpu zupa ar sviestiņu un apceptu speķīti pa virsu. Kā aizbraucu uz laukiem tā vienmēr palūdzu, vai nevar tādu uztaisīt. Es līdz kādai 5. klasei ēdu tik ļoti ļoti lēni, ka tagad mani tas kaitinātu kā var būt tāda bremze, bet šo zupu es vienmēr apēdu ātrāk par visiem un vienmēr prasīju 2. un pat 3. šķīvi, kas bija brīnums, jo man vispār nekas negaršoja.

Karbonāde ar kartupeļiem, brūno mērci un skābētiem gurķiem (šo es pati taisu pa retam, joprojām vispasaules mīļākais ēdiens)

Pie omītes tantes vienmēr cienājos ar kondensēto pienu.

Un vispār visas kotletes, karbonādes, kuģelis, buberti, gogelmogeļi un liela daļa jau nosauktie ēdieni asociējas arī ar manu bērnību. katram radiniekam bija savi brīnumi, ko cēla galdā.

aronijas ar pagalma bērniem.

Rupjmaize ar aknu pastēti un ķiploku sagrieztu mini šķēlītēs pa virsu. Tas bija mans un mana opīša lielākais gardums, kad sagribējās pa nakti ēst, abi pa kluso virtuvē ēdām :D