Vai jūs piekrītat? :)

Vīrieša dzīvē mēdz būt tikai viena, liktenīgā, sieviete. Pārējās visas ir tikai viņas ēnas.

tas bija domāts kā citats :)

Pirmo mīlestību ar laiku aizmirst, bet ne pilnībā.
Un sieviete var būt ideāla, bet tāpat vīrietis skatīsies uz citām, iekāros citas utml. Tāpēc vienīgā sieviete, ko viņš bezgalīgi mīlēs un cienīs, ir viņa māte.
Bet cerams, ka visu dzīvi var nodzīvot tā, kā raksta romānos.. :)

Mēs kā reiz neesam vīrieši, lai virpār tā varētu spriest, bet tas teiciens drīzāk ir kas līdzīgs kā "Blondīnes nav īpaši gudras".
Respektīvi, katrs gadījums jāskatās atsevišķi.

Domāju, ka daļēji taisnība, bet tas nenozīmē, ka tā liktenīgā sieviete ir pirmā mīlestība, tās gan muļķības.

Kā arī domāju, ka tās pirmās mīlestības daļai nāk un iet, citiem atkal nav aizmirstamas. :)

jā piekrītu enijai ar laiku aizirst var, bet ne pilnībā

Piekrītu Liliii :)

ah, ka man gribetos ta domat! varbut pat ta ari ir, jo pec siem gadiem vins joprojam katru ritu dod bucu un saka, ka mil:)

es domaju, ka tas 1. jau ir vienkarsi 1., ne tapec, ka uzreiz baiga mila(nereti cilveki tas pozitivas emocijas, kas nak lidz ar 1. seksu vai skupstu jauc ar milestibu), kuru neaizmirst visa muza garuma, un parejas sievietes ir tik tapec, ka vajag sievieti.

Krieviem labs teiciens.
- первая жена друг, вторая враг, а третья вор. vai «Первая жена дана Богом, вторая — чертом».

Es domāju, ka savu pirmo mīlestību nekad neaizmirsīšu, bet tas jau nenozīmē, ka nespēju mīlēt kādu citu sievieti :D Tās vienkārši ir patīkamas atmiņas .. nekas vairāk un ne arī mazāk. Tapat kā atcerēšos savu tēti, suni, kaķi, kas vairs nav ar mani, bērnības draugus, interesantus atgadījumus, kas manī ir kaut ko mainījuši ..

Enija .. nemaz ar nē .. ja saderība ir, tad citas sievietes ir domātas tikai aplūkošanai, lai tiešām pārliecinātos, ka blakus esošā tiešām ir tā labākā :D Un, protams, es cienu savu mammu, bet savas dzīvesbiedres (attiecīgajā laika momentā) domas par situāciju es vērtēju augstāk nekā mammas viedokli. Tā kā .. cilvēki dažādi .. Es gan nesaku, ka Tev nav taisnība .. no0teikti atrodami Tevis aprakstītie exemplāri ..

Tā varētu būt... Es ar savu vīrieti esmu 3x ilgāku laiku kopā nekā viņš ar pirmo sievu. Mums ir kopīgas mājas, dzīve, mīlam viens otru, esam tik ilgi kopā. A sieva bija pašā jaunībā, kad vēl neko nesaprata no dzīves, tur āri viss beidzās. BET tik un tā, kad iedzer, vienmēr man raud to sāpi, ka viņa ir sačakarējusi viņam dzīvi :( Kā lai liek viņam to aizmirst?

Es nezinu, kā domā visi vīrieši, bet, manuprāt, pirmā mīlestība vienmēr paliks atmiņā kā kaut kas ļoti īpašs (tāpat kā citas lietas, kuras notiek pirmo reizi mūsu dzīvē), bet nedomāju, ka visos gadījumos tā ir skaistākā un visneaizmirstamākā. Tā vienkārši veido mūsu redzējumu un pieredzi, bet vairums gadījumos tai seko citas - daudz piepildītākas attiecības! :)

Par pirmo gan nepiekrītu, jo bieži pirmā mīlestība liekas ideāla, bet ar laiku cilvēks izmainās un vairs tas ,kas agrāk likās ideāls vairs neliekas, citas vērtības ,prasības ir.

Un ja tiešām mīlestība ,tad diez vai var aizmirst. Aizraušanās gan var aizmirst un bieži cilvēki jauc mīlestību ar aizraušanos ;) Aizraušanās var būt vairākas, mīlestība viena.

koredelia,saprotu tevi,jo manējais arī bieži saka,ka tik velti tos gadus iztērējis,kurus bija ar viņu kopā.Laikam esmu egoiste (?),bet mani tas iepriecina :D

Piekrītu. Ir daži kuriem ir lemts nodzīvot visu mūžu kopā.

Nē, neticu vienai un liktenīgajai jo neticu liktenim. Sievietes un vīrieša attiecības būs tieši tik liktenīgas, cik viņi pie tā būs strādājuši. Vai var saprasties, sadzīvot, no tā viss veidojas - vai būs uz mūžu, vai nē. Nu kā var būt viena liktenīgā, ja katrs savā tempā attīstās? Tā taču ir dzīve, ne pasaka - notiek dažādi, var būt kau 3 "liktenīgās."

Un galvenais, ka viņš negrib viņu, nekādā gadījumā viņš mani nemainītu pret viņu, vispār pat 5 gadus nav klātienē redzējis. Bet tad kāpēc viņš vienmēr atceras par viņu un ar tādām sāpēm, ka reāli raud (!)

Ja atceras pirmo un vēl dusmojas, tatad sirds dziļumos mīl. Jo ja būtu vienalga, pat neatceretos. Un dusmas ir vājuma ir vajuma izpausme:D Turklat nerviens nevar otram sacakarēt dzīvi-paši sev tik varam.Novelt atbildību uz otru, ir ļoti infantīli.

kordelia,jo sirdī ir dziļš aizvainojums..varbūt viņš ''atdeva visu sevi'' šīm attiecībām..

Mīl sirds dziļumos ja raud,pārdzīvo,domā ,dusmojas.Taču aiz lepnuma nevuienam neatzīsies, arī sev ta īsti ne.