Sveikas!
Sestdien biju tādā interesantā seminārā, kuru vadīja pieredzējuši profesori no ASV, Norvēģijas un Dānijas. (Varbūt kāda no Jums bija)
Diskusijas bija par to, ka sievietes, kuras dziļi sevī ir bijušas vai joprojām ir ar kaut ko neapmierinātas, savā ziņā mēģina to kompensēt, piemēram, ar pārmērīgu kosmētikas pirkšanu, drēbju vai kurpju iegādi.
Ir veiktas lielas aptaujas par to, ka sievietes, kuras ikdienā iztiek ar 1 tonālo, 1 pūderi, 1 vaigu sārtumu, 2 skropstu tušām, 3 lūpu balzamiem/krāsām - ir daudz apmierinātākas ar sevi nekā tās, kurām ir n-tie krājumi ar visādiem "smāķiem".
Doma tāda, ka tās, kuras pārmērīgi daudz (ik nedēļu, ik dienu) kaut ko iegādājas, mēģina kādu pagātnes vai tagadnes "tukšumu"aizpildīt. Protams, viņas to noliegs un noliedz, aizbildinoties ar to, ka viņām patīk izmēģināt ko jaunu un viņas savu naudu tērē kā grib..
Šo diskusiju veidoju nevis lai kādu "norietu", bet , lai katra pie sevis padomā, kā tad īsti ir.. Varbūt ir vērts aizdomāties?