Vecmamma

pirmkaart jau jaaaizved pie aarsta

Varbūt vienīgi ar pašu vecmammu parunāt un mēģināt pārliecināt, lai to naudu aizskaita citur, bet, ja viņa nav ar mieru - tad neko.
Kad ōme naudu izķinķelēs un paliks nabaga, tad iepirkt viņai ēst.

Nu tad kādam ir jāuzņemās atbildība par viņu, tātad vajadzīgs arī ārsta atzinums, ja vēlaties būt atbildīgi par viņas finansēm.

Vispirms pie ārsta nevis uztraukties par to, ka viņa iztērēs naudu. Nauda ir nauda, bet veselība ir veselība.
Manai vecmammai arī pirms nopietnas slimības atklāšanas bija visādi neierasti izgājieni.

Zaptesburka, nu ja omei ir demence vai Alcheimers, nu tad parunāšana tur nelīdz, nerunā niekus!

Autore, ir jāatzīst persona (ome) par rīcībnespējīgu. To sāk darīt vēršoties tiesā.

Viņai ir bijis insults, toreiz it kā atguva to prāta gaišumu, bet pēdējos 3 mēnešos ir galīgi traki. Opim esot ārlaulības bērni, suns naktī viņu vedot ārā kaut ko rādīt, nākot dažādi cilvēki ciemos ar baumām visādām, ai. Pie ārsta vedīšu, bet kaut kā šaubos, ka ārsts atzītu, ka viņa nav lemtspējīga, un tā naudiņa tu tū... :(

Arī mana vecmamma visādas lietas darīja, kā tu apraksti. Divu gadu laikā viņa kļuva par 1. grupas invalīdu, palika kā mazs, kopjams bērns + vēl vispār nevienu nepazina utt. Un tā arī no dzīves aizgāja guļot uz gultas, bez saprāta.

Man pazīstamajai arī bija insults, pēc tam palika jocīga - savā dzīvoklī laiž nepazīstamus cilvēkus, atdod viņiem ledusskapi, televizoru, ejot uz veikalu atstāj ārdurvis vaļā...

becky, es nerunāju niekus. Pirmkārt, varbūt arī pavisam plānprātīgu cilvēku var pārliecināt parakstīt dokumentu. Otrkārt, es neteicu, ka tas noteikti izdosies, es tikai teicu, ka to var pamēģināt, bet, ja nesanāk, tad neko citu darīt ar to naudu sakarā nevar (ja jau pati autore saka, ka vecmammas stāvoklis nav tik slikts, lai viņa tiktu atzīta par rīcībnespējīgu un viņai tiktu iecelts aizgādnis)

Caur tiesu+ ārstu komisijas atzinums ka cilveks nav rīcībspējīgs

Protams, mums liekas, ka viņa noteikti nevar rīkoties ar naudu utt., bet es tik tiešām nezinu vai viņu atzītu par nespējīgu pārstāvēt sevi, jo, goda vārds, mēs zinām, ka tā nav taisnība, bet kā gan to ārsts zinās. Kaut kādas pazīmes jau tur noteikti ir, bet vai tiešam ir tāds stāvoklis, lai to padarītu juridisku, hmm... :/

Varbūt viņa tiešām uzskata,ka ir pelnījusi savu naudu tērēt kā grib. Izklausās briesmīgi no Tavas puses uztraukties tik par naudu.

Varbūt viņa visu mūžu ir dzīvojusi taupīgi, knapinājusies- nu gribas arī vecam cilvēkam uzdzīvot- cik tad vairs palicis. Ja ome paskatītos, kur Sibilla naudu tērē, tad arī saķertu galvu un teiktu, ka jāieceļ aizbildnis- cik var kurpēs un lupatās tērēt :)
Bet ja ir visādas citādas dīvainības, tad ārstam jāpasaka, lai novērtē, vai nav vecuma demence klāt. Tava uztraukšanās par naudu skan mazliet alkatīgi un ja es būtu ārsts, tad ne par ko neatzītu to veco sievieti par rīcībnespējīgu. Jo izklausās, ka gribi, lai vecā visu nenotērē- lai paliek mantojums :)

Ir jau tā, ka tā nauda ir viņas un vectēva kopīgi sapelnītā nauda no lauksaimniecības. Mēs jau neliedzam tērēt, bet uztraucamies, ka ar visām šīm jaunajām idejām nauda nepazūd. Vectēvam arī no kaut kā jādzīvo...

Sibilla, bet, ja vecvecāki nebūtu sakrājuši to naudu, tad taču tāpat Tu viņus pabalstītu?
Nu, mēģini parunāties. Ja nesanāk un vecmamma tiešām to naudu notērē - vienkārši iztēlojies, ka tās naudas nekad nav bijis un rūpējies par vecvecākiem.
Bet ko tad vectēvs par to saka? Pēc iepriekš uzrakstītā man palika iespaids, ka vecmamma viena dzīvo.

Kas attiecas uz ārstiem - protams, vajag vest, bet ne jau tāpēc, lai viņai rīcībspēju atņemtu. Vairāk gan lai noskaidrotu, kas tieši kaiš (ja vispār kas kaiš) un tad mēģinātu vismaz apturēt slimības tālāku attīstību.
Tas ir, ja ōmei tik tiešām ir problēmas ar galvu.

Vectēvs jau negrib vēl neko darīt... Bet viņi dzīvo kā kaimiņi reāli, jau gadus 25 dzīvo atsevišķās istabās. Protams, jau pabalstītu. Tikai žēl, ka cilvēks tā, izdomā dažādus pagātnes notikumus, kas nekad nav bijuši un tad pēkšņi visi mēs pa kārtai esam ļaunie, it īpaši vectēvs.

Sibilla, ja vectēvs, kas viņai vistuvāk ir, nevēlas neko vēl darīt, tad nešķiet pareizi, ka Tu nerespektē šo viņa izvēli. Pie ārsta der pierunāt, lai aiziet, jo tas viņai varētu nākt par labu. Bet par naudu - tā tiešām nav Tavējā. Ja vectēvs par to neuztraucas, tad arī Tev nevajadzētu. Saprotu, ka Tev dara raizes tas, ka viņi paliks bez līdzekļiem, bet - ja nu patiešām vecvecāki paliks bez iztikas līdzekļiem, tad - tikpat labi tās naudas viņiem varētu nekad nebūt bijis, un tad taču Tu tāpat censtos pabalstīt, palīdzēt? Nu tad tā arī darīsi.

Nu, vismaz, kamēr nav pavisam skaidrs, vai tiešām vecmammai ir nopietnas problēmas.