Mediķa profesija.

Ou, lasos šo visu, šķiet, ka nav nekas grūtāks par ceļu līdz ārsta profesijai.

Nav viss tik traki kā izklausās... Studējot medicīnu, apkārt Tev būs cilvēki ar tādām pašām problēmām. Man nebija laiks iedziļināties un fantazēt, cik grūta dzīve tagad... vienkārši mācījos, daudz lasīju..
Pasākumiem laiks atradās, nav nekas jāpārspīlē. Bija cilvēki, kas pusdienu raudāja par to, cik nereāli, otru pusdienu mācījās.. daļa mācījās un vakarā aizgāja uz diskotēkām :)

Manuprāt, pirmie 2 gadi nebija tie trakākie. Grūtākais, protams, bija aptvert, ka nav vairs vidusskola! Tiešām jāmācās.. :)

Daudzi apgalvo, ka pēc pirmajiem gadiem, kad sākas klīniskie priekšmeti, bija jau bezmaz lielā atpūta. Es tad tieši mācījos vēl sirsnīgāk, jo katra tēma ir nesamērīgi plaša un gribās uzsūkt arvien vairāk informācijas :)

messyjesse, lielākai daļai ir jāmācās visu dzīvi, ne tikai mediķiem.

Atceros, kā viens čalis teica,ka mācās,mācās, mācās, saprot ka nevar, viss smadzenes kūp, atbrauc te uz laukiem pie vetēva, aiziet uz balli, kādu pasākumu un atkal viss ir ok un var mācīties :)

Hmm..visas tik par RSU un LU baida meiteni, bet viņa jau minēja, ka taisās iet studēt koledžā nevis par ārstu. Tur ne tuvu nav jāmācās tik daudz. Man atliek laiks gan strādāt, gan ballēties kaut vai katru dienu. Mācībām veltu vismazāk laika un neteiktu, ka velkos pakaļgalā. Medicīnā ir vajadzīga loģiska domāšana, vairākos priekšmetos stāsta vienu un to pašu tikai no cita skatu punkta. Neiespringsti, pabeigt koledžu ir ļoti vienkārši.

Ou, lasos šo visu, šķiet, ka nav nekas grūtāks par ceļu līdz ārsta profesijai.

Man gan šķiet, ka ir simtiem sarežģītāku ceļu.. :) Es laikam sajuktu prātā, ja būtu gadiem ilgi jācīnās ar augstāko matemātiku :D

RedHead Zinu, ka lielākā daļa runā par Universitātēm, bet es gribu iesākt ar kaut ko mazāku,lai nav vecākiem nauda jāplēš un skatīšos kā pati spēšu pavilkt(,jo ar veselību nav lāgā, skaitos 3.grupas invalīds). Bet kopumā man patīk visi meiteņu stāsti un viedokļi, tas palīdz apdomāt. :)
Koledžas ir tādas mierīgākas? :)

Nezinu, vairāki paziņas tagad studē 1. kursā gan Stradiņos, gan LU, visiem sanāk laika arī sociālajai dzīvei un briesmīgi neizgulējušies arī neizskatās, bet varbūt tas ir tikai acu apmāns :))

Mēģināt var vienmēr! Domāju diezgan ātri uzsākot studijas sapratīsi, vai vēlies turpināt! Un ja nē, tad labāk ej prom, lai lieki nebojātu savus nervus un dzīvi!

1. gads salīdzinājumā ar otro liksies ļoti viegls, taču mācoties pirmo gadu arī šķitīs, ka ir reāli vājprāts, jo aklimatizācija pēc vidusskolas nenotiks tik ātri, vispār man šķita, ka jau vidusskolā ir jāmācās ļoti daudz, bet nu tagad nožēloju, ka tajā laikā nestrādāju un nepelnīju naudu priekš augstskolas :D (Lai gan kurš tā ir darījis? :D ) Jā, manuprāt, strādāt nav iespējams pirmos 3 gadus, bet daži strādā gan! Ja ir viegla, gaiša galva un ir apmierināts ar 4, 5 eksāmenos tad var strādāt :D Par sevi nevaru teikt, ka viss iet viegli galvā, tādēļ nācās mācīties kā negudrai, ar vidusskolas draugiem kontakts pazuda pilnībā, jo man neatlika laiks ne ballītēm, ne braukšanai uz savu dzimto pilsētu. Tagad domājot, no vienas puses - vai man arī tādi draugi, kuriem īpašu mērķu dzīvē nav, galvenais tikai tusēt un dzert, ir vispār vajadzīgi? Bet tajā laikā bija skumji, jutos viena, bieži bija depresijas, nebija arī mediķu radinieku, nācās sisties vienai.
Algas ir tiešām smieklīgas par darbu, kas jāveic! Bet es negāju studēt medicīnu, lai pelnītu baigo piķi, ja tāds ir tavs mērķis - tad labāk neej, baigais piķis te tiešām nenāks. Par ārzemēm ir cita lieta, bet arī tur nav tā, ka aizbrauc un viss notiek, ārzemniekiem vienmēr pirmajā vietā būs savējie, un iebraucējiem no Latvijas nāksies sevi smagi pierādīt, lai gūtu atzinību vietējo acīs. Tas viss prasa laiku un smagu darbu!

bet ir arī jaukie,patīkamie pacienti, kuri ir labsirdīgi, smaidīgi un stāsta jaukas lietas, ne vienmēr viss ir drūmi

Hm, nezinu, varbūt ja saki, ka jau kopš bērnības esi slimnīcā, tad kā pret mazu meitenīti, pret tevi tiešām tā izturējās. Bet reālajā dzīvē pacienti, kas ciešs sāpes, gaida smagu operāciju, vai jau pēc tās - nu nav viņiem iekšā nekāda dzīves prieka, pārmocīti, iztukšoti, izsmelti guļ gultās, cits vēl pie sistēmas pieslēgts, skaņas nāk ārā tādas, ka divatā paliekot neomulīgi paliek. Intesīvajā terapijā, kur pacienti guļ uz nāves gultas.. Varbūt nozarēs, kur pacientiem nav smagas kaites, arī ir smaidīgie ( pašlaik uzreiz nevaru atminēties kurās), bet nu varu pateikt, ka mācību procesā būs jāiziet cauri visām jomām gribot/negribot ciklu ietvaros.

Noslēgumā varu atkārtoties - viegli galīgi nebūs, bet ja jūti, ka vajag, tad ej!!

Candypop viennozīmīgi mierīgākas. Ja galva uz pleciem ir, tad nekādu problēmu nebūs. Studēju ārsta palīgus un neteiktu, ka tā ir mana sapņu profesija. Pirms gāju studēt, likās, ka darbs būs tik aizraujošs, bet pēc tā, ko stāsta pasniedzēji, man vairs nav nekādas vēlmes ne studēt, ne strādāt šajā profesijā. No mana kursa (ap 25 cilvēki) tikai kādi 4, 5 taisās strādāt ātrajā palīdzībā. Tavi galvenie pacienti būs smirdīgie bomži, kuri nolamās ar visiem iespējamiem lamu vārdiem un labi, ja neiedunkās un vecās omes, kurām spiediens ir nedaudz virs normas un viņa jau gatava doties uz citiem medību laukiem. Nu un nevajag aizmirst par narkomāniem ar visiem hepatītiem un HIV. :)

Rezidentūru nevar iet pie privātajiem? Obligāti slimnīca va ātrie?

Vūuups, arī nepamanīju, ka tu nemaz pagaidām nepretendē uz universitāti!
Tad par ko īsti vēlies mācīties?

Bet katrā gadījumā, pagaidām chill un noteikti mēģini un, ja medicīna patiks, tad turpini mācības universitātē par ārstu, bāze jau būs, līdz ar to arī vieglāk!! :)

Nekas, man ir interessanti palasīt viedokļus. :)
Gribēju jautāt, kādus eksāmenus kārtojāt beidzot vidusskolu?

Bet, ja piemēram eju par ārsta palīgiem, pēc tam tādi arī ir nepieciešami?

Es kārtoju tikai obligātos - latviešu valodu, matemātiku, svešvalodu, un tā kā gāju zinātņu klasē - tad liku bioloģiju.

ĀA, un lai gan patreiz nedomā par ārsta profesiju, bet varu teikt, ka man no tā, kas bija jāmācās skolā bioloģijā, ķīmijā - universitātē nekas nenoderēja, to pašu teica arī mani grupas biedri. Bioloģija ļoti skolā patika, ķīmija - riebās. :D

jā, es ķīmiju vispār nesaprotu un nepatīk. :D bet tie RSU studenti teica, ka tas nekas, ka nesaprotu, jo tur būs augstākā matemātika un ķīmija citādāka.:)

enija būs vajadzīga tikai latviešu valoda un angļu valoda. Nekādas bioloģijas vai ķīmijas.

Kāpēc daudziem ārstiem ir šāds rokraksts, ka neko saprast nevar? :D Tas ir mantots no lekcijām, kad viss steigā jāpieraksta vai kā? :D

O jā, es arī gribētu zināt? :D

Bethany visiem nav - man ir glīts rokraksts, kopš vidusskolas nav mainījies, vienmēr saņemu komplimentus, un visi vienmēr no manis gribēja lekcijas nokopēt.
Esmu arī slimības vēsturēs redzējusi rokrakstus, kas ir kā no glītrakstīšanas konkursa! :D

Bet jā daudziem ir tā, ka gribās pasaukt un vot, lai pats/i mēģina to izburtot! Daudziem ir tāpēc, ka skolā neiemācījās rakstīt ( jo ja kopš 1. kursa briesmīgs - kāds vēl izskaidrojums var būt? :D ) Daudziem tādēļ, ka viss jāraksta lielā ātrumā, un ja dienā bijis daudz jādrukā, tad vakarā roka jau tā sāp, ka vairs rakstāmo nav iespējams noturēt :D