nezinu ko īsti iesākt...

lai nebūtu mājās kašķis es izdarīju tā kā womankind rakstīja- Liec vien skapī, lai gaida savu kārtu varbūt tikt uzvilktiem.

un rīt nopirkšu tādus, kādi man iet pie sirds... :D kā mierinājumu... :D

nezinu, smieties vai raudāt lasot ko tādu...
jums , meitenes, laikam nekad nebūs gana....

Tie jau tikai auskariņi, toties vīrietim gan daudz nozīmētu tas, ja Tu izrādītu savu prieku un reizēm panēsātu viņus, kaut vai tikai pa māju.

Man liekās, ka es pat varētu zaļa filca kleitu vilkt, ja man vīrietis tādu ar prieku acīs pasniegtu. :D

eh,nesaprotu,cilvēks iet,tērē laiku,naudu bet meitenei tāpat nav labi...tā ir dāvana,vēl pietam nav no lētajām,un auskarus jau vienmēr var atrast kur pievilkt.

kaapeec tu domaa, ka nepiestaav? varbuut cilveekam no malas - ti tavam puisim izskataas, ka tieshi taadi izskatiisies tev vislabaak.

Man tāpat kā Anne- samainīt, protams, ļautu, bet nekad vairs nedāvinātu. Vispār šaubos, ka vēl kaut ko dāvinātu, jo viņam dāvanas sāpīga tēma. :D Vienmēr uztraucas, vai man patiks. Tad nu es labāk sadzīvoju ar rotaslietām, kas nav īsti manā gaumē, nekā redzu to šausmīgo vilšanos viņa sejā un pārdzīvošanu. Turklāt man kaut kā līdz šim ir sanācis, ka, jā, viņa dāvinātās rotas varbūt pati sev nepirktu, bet kaut kā man tās kļūst mīļas tā iemesla dēļ, ka tieši ir viņa izvēlētas un dāvinātas. :)

Man arī tā bija, bija, bija. :D
Saņēmu dāvanā auskarus - īsti gan nesapratu, it kā, puisim ar gaumi viss bija bumbās, bēēt. Saņēmu garos ar krāsainiem stikliņiem un vēl lielus. :D
Neko, nospēlēju teātri, ka baigi patīk - pēc tam ieliku lādītē. UZ jautājumu kādēļ es nekad viņus nevelku, teicu - man nav piemērota apģērba un gribētu arī lai tie ir īpaši auskari. Tā viņi tur gulēja laimīgi līdz izšķīrāmies un es azgāju pie juveliera un pārtaisīju viņus par parastiem auskariem. :D

Toreiz gan jāatzīst, ka es pusim godīgi arī paskaidroju - lielus auskarus nemīlu, garenus vēl mazāk. Piemetināju, ka ausis sāp un no tās reizes vienmēr visas citas rotas viņš piemeklēja uzmanīgāk. :)

Ja nevari mainit apstaklus, maini attieksmi!
Liec tik ausis un nesaa, ar laiku pieradisi un viss, nav ko nemties.

Es atbildesu no cita skatupunkta- es gribetu, lai man pasaka, ka, nepatik manis izveleta davana. Man gribas zinat taisnibu jebkura gadijuma. Uz Ziemassvetkiem draugam uzdavinaju pulksteni, bet neesmu drosa, ka vinam tas patik. Nesa, bet cik strastija, tad vinam patik savadaki pulksteni. Es butu priecigaka, ja zinatu, ka vinam nepatik, tad es vinu atdotu kaut vai bralim, vienalga, bet vieta nopirktu jaunu.
Jo reali, izveloties pulksteni, es pirku ar ceribu, ka patiks, bet nu ja nepatik, tad nepatik. Nu nav visiem gaumes vienadas.
Jo viss tik tiesam ir atkarigs no cilveka.

Man, piemeram, draugs daviani TIKAIto, par ko ir dros, ka man patik. Uz parejo pat neskatas.

Neticu, ka tie auskari ir tik briesmigi.

man bija tā, ka draugs uz 18. dzimšanas dienu uzdāvināja zelta auskariņus un pats visu vakaru teica- tev nepatīk, tev nepatīk, es redzu, ka tev nepatīk. un tobrīd man arī likās, ka labāk būtu pavaicājis man, jo ļoti vēlējos zelta rokassprādzi, auskari bija aptuveni tādā pašā cenā. bet kopš tās dzimšanas dienas retu reizi izņemu ārā šos auskariņus, un pašai bieži vien, paskatoties spogulī un ieraugot, kā mirdz auskara dimantiņi, pārsteigums- cik auskari tomēr ir skaisti...

Mana draudzene šodien dāvanā saņēma tualetes papīru ar sirsniņām, tā kā es domāju, ka Tev vajadzētu būt ļoti laimīgai :D

Turklāt, varbūt arī Tev būs tā, kā meitenes jau minēja (un arī man tā ir bijis) - pēc laika iepatiksies :)

biju ielikusi viņa priekšā un ņēmu ārā, jo vēl ir stipri par ātru priekš manām ausīm šobrīd. caurumu rauj uz leju. prasīja kāpēc ņemu ārā- nepatīk vai kā. teicu tā, kā caurumi ir pa visam nesen un auskari ir tādi, kas karājas tad vismaz pāris mēnešus nevarēšu nēsāt,jo ausīm jāsadzīst. mazliet jau uzmeta lūpu, bet teicu, ka brīdināju tādus nepirkt. teicu, lai pērk mazus.
ceru, ka tikšu drīz pie tādiem, kurus varēšu nēsāt uzreiz... :D

noguldīju uz kādu laiku, lai guļ kastītē... :D

paldies, ka padalījāties....

piekritīšu BaCk, jo es arī gribētu zināt, ja nepatīk dāvana. esmu ar mieru mainīt, nevis lai stāv skapītī...

BaCk auskari nav briesmīgi, vienkārši man tādi nepiestāv... man vispār kas ir garie neizskatās ne pēc tā...

ja es būtu tā čaļa vietā un par manu ilgi un rūpīgi izraudzīto dāvanu pavaicātu, vai tev nav saglabājies čeks, jo es gribu samainīt, es nekad mūžā vairs rotas nedāvinātu. Vai tiešām tie auskari nav mīļi kaut vai tāpēc, ka tavs mīļotais cilvēks tev tos izvēlējies? šo es nesaprotu

Protams, ka es nēsātu auskarus, ja arī man tie nepatiktu, jo puisis ir centies, tie maksā pietiekami lielu naudas summu un auskariem nepievēršu lielu uzmanību. Es pat nevaru iedomāties zelta auskarus, kuri būtu tik drausmīgi, ka nevar nekur uzvilkt. Vienīgais, kas tiešām nerotātu manas ausis ir šāda veida plastmasas auskari: