Sveikas,saules ;)
Dažreiz man tiešām gribas raudāt,tā ilgi un pamatīgi,taču es turos.
Mana problēma ir tāda,ka man nekad nav bijis labu draudzeņu.Nezinu,kāpēc mani tik ļoti uztrauc ,vai man ir kāda draudzene vai nē,bet tomēr.
Vienmēr ir bijis tā,ka es skolā esmu bijusi kaut kur maliņā. Ir bijušas draudzenes,taču nebija uzticamas,vienmēr skraidīja viena no otras un tikai izmantoja. Es tik labi to visu atceros,un man tiešām paliek skumji,jo cilvēki uzskata,ka es vispār neesmu interesanta. Man nav nekādu hobiju,es nerakstu nevienu blogu un īpaši bieži arī neeju uz ballītēm,ar mani nav par ko parunāt,tikai tādi klusuma brīži vien sanāk.
Man tiešām tas iekšēji ļoti gremžas,jo man arī gribas sev kādu cilvēku,ar ko varētu no sirds parunāt,gribas draudzeni,ar ko aiziet kopā pastaigāt u.t.t.,tomēr nevienam es neesmu vajadzīga.
Ko jūs domājat par šo situāciju?
602
