ak es iedomājos sarunas ar tādu vīrieti
-čau, mīļais, kā gāja šodien?
-Diena,kurā neredzu tavu smaidu liek manai sirdij sažņaugties. Es vēroju citus un domāju par tavām acīm,kas spīd saules gaismā. Vēju,kas spēlējas tavos matos. Tu man esi kā gaiss.
-Tātad labi ja?
-Mana diena ir piepildīta līdz malām tikai tad,ja zinu,ka tu esi laimīga,starojoša un neraudi. Lai gan pat tad,kad tu raudi,tu mirdzi kā zvaigzne naksnīgajās debesīs.
-ok...skaidrs,ko darīji?
-Es vēroju gulbjus upes malā,iedomājos,ka mēs esam gulbji,gulbji izvēlas savu partneri uz mūžu. Vai zini to sajūtu,kad sirds trīc aiz laimes? Tāda ir man ik reizi,kad tavs tēls iezogas manā prātā. Tas tur spēlējas ar mani,bet man patīk,jo tu esi mana mūza.
- ....!!!!?????