1)Ko darīt, ja man ļoti reti sagādā baudu sekss ar manu draugu? Nē, nu baudu sagādā, bet viņam galvenā prioritāte ir tas, lai meitene beigtu vairākas reizes pēc kārtas (kaut kur salasījās, ka meitenes beidz pa 20 reizēm), bet man nekādīgi nesanāk tik daudz reizes beigt, un es vienmēr sadomājos par to un tad vispār nevaru ne gūt baudu, ne beigt, man vienkārši ir jāsimulē un tad viņš ir laimīgs, kad es 5 reizes "beidzu". :( Man tā gribas raudāt par to visu un citreiz man pat negribas seksu, vispār, man ļoti reti gribas seksu dēļ šīs situācijas, jo es laikam zinu, ka man atkal vajadzēs tēlot, lai viņš nedusmotos un nebūtu nelaimīgs.
2)Un es zinu, ka viņš citreiz masturbē. Un es par to dusmojos. Jo viņš masturbē uz sievietēm, kurām ir milzīgas krūtis, bet mana ir A izmērs, un man par to ir lieli kompleksi. Kā lai es beidzu par to dusmoties? Tas grauj manu pašapziņu, nenormāli. Man liekas, ka viņš masturbējot un skatoties porno, iedomājas, ka viņš ir tas, kas ņem priekšā to pornoaktrisi.
3)Viņš grib lai es esmu vadībā, lai es viņu "paņemu" un esmu kā īsta pornoaktrise, kas taisot viņam minetu skatās acīs, masturbē sev kamēr nodarbojos ar seksu, iepļaukāju sev pa dibenu, bet man TO NEGRIBAS!!! Labi, es varu to izdarīt un citreiz pat ir vēlēšanās, bet lielākoties nē.
VAI tiešām mēs nesaderam kopā? VAI tiešām es esmu kaut kāda stulbene, kas nevar apmierināt savu vīrieti? :( Un ko man darīt, lai es pārstātu šādi justies.