Vakar ar draugu kaut kā aizrunājāmies viens par otra raksturu, izturēšanos, komplimentiem.
Tad nu man nācās no viņa dzirdēt 4 interesantas lietas. Viņš teica,ka tas ir tikai pozitīvā nozīmē,jo,ja būtu negatīvā,viņš mani nemīlētu un kur nu vēl mums būtu kaut kādas attiecības. Nesaprotu,vai esmu par asu uztvērusi,bet nu neuzskatu,ka šie kaut kādā veidā būtu baigie komplimenti par ko man būtu jāpriecājas,tas ir:
1.Mans izskats nav atbilstošs maniem gadiem (jā,zinu jau pati,ka izskatos jaunāka.Labi,šī lieta būtu savā ziņā uzskatāma kā pozitīva);
2.Esmu spītīga.Dažreiz kā mazs bērns;
3.Bieži vien no manis var dzirdēt visādus savādus, bet arī interesantus jokus;
4.Man ir interesanti smiekli,kas spēj sasmīdināt otru un arī izklausās bieži vien kā mazam bērnam.
Un tad man tā vien gribējās pateikt-KĀPĒC tad tu esi kopā ar tādu cilvēku,ja tik daudz kas liecina par mazu bērnu - jaunāks izskats, smiekli, joki, spītība?!
Varbūt es pārāk asi uztveru šos komplimentus un tomēr tie ir pozitīvi?
1832
